Kariņš: VM nav pietiekami spēcīgas institūcijas, kas ātri varētu pieņemt izšķirīgus lēmumus

 
©f64lv, Oksana Džadana

Latvijā Veselības ministrijas (VM) ietvaros nav pietiekami spēcīga aparāta, kas ātri varētu pieņemt tādus izšķirīgus lēmumus kā, piemēram, par vakcīnas pret Covid-19 papildu devas nepieciešamību visiem iedzīvotājiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atzina, ka šāds trūkums nav pārsteigums un ka nevēlas nevienam pārmest par to, tomēr nākotnē šis jautājums būtu risināms.

Premjers skaidroja, ka situācijā, kad nav iespējas gaidīt, līdz zinātnieki sniegs pilnīgu skaidrību par vakcīnas pret Covid-19 papildu devas nepieciešamību, kādam tomēr būtu jāuzņemas atbildība un jāizlemj šis jautājums, un šim nolūkam lietu noderētu "papildu spēcīga institūcija, kas ir VM ietvaros, kas varbūt ne pilnībā piekrīt zinātnieku atturībai un pieņem jau straujākus lēmumus". Vairākās citās valstīs, piemēram, Vācijā, šāda institūcija esot.

No Kariņa teiktā noprotams, ka VM vajadzētu patstāvīgāk analizēt pieejamo informāciju un zinātniskos materiālus, nevis "klausīties tikai tajā, ko saka zinātnieki".

Valdības vadītājs uzsvēra, ka Imunizācijas valsts padome (IVP) nav tā institūcija, kurai būtu jāpieņem šāda veida lēmumi.

Kopumā premjers atzīmēja, ka bailes uzņemties atbildību par izšķirīgiem lēmumiem Latvijā nav nekāds jaunums, un tas ir izteikti novērojams arī pandēmijas laikā. "Mums diemžēl pārāk spilgti izceļas tas, ka cilvēki nevēlas uzņemties atbildību, un tas ir frustrējoši man, jo gala beigās visi jau prasa man, kāpēc ir, kāpēc nav," sacīja Kariņš, atzīmējot, ka neraida pārmetumus kādā konkrētā virzienā, jo bailes no atbildības uzņemšanas esot "iebūvētas mūsu sistēmā, un tas ir visās ministrijās".

Veselības ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere, aģentūrai LETA paužot veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) viedokli, uzsvēra, ka, apzinoties vakcīnu drošas lietošanas nozīmību, VM līdz šim un arī turpmāk balstīsies atbildīgo institūciju lēmumos un speciālistu rekomendācijās. Vakcīnu papilddevu lietošana bez Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājuma nozīmē papildu juridisku atbildību valdībai. Par šāda lēmuma iespējamām negatīvām sekām politiski atbildīgs būs tā virzītājs.

Veselības ministrija ir pietiekami spēcīga, lai arī nākotnē nesekotu politiķu ieteikumiem lietot medikamentus ārpus rekomendācijām, pauda Bindere. Veselības ministrs pauž nožēlu par premjera publiski pausto neuzticēšanos Latvijas un starptautiskajām zāļu drošuma institūcijām un speciālistiem, piebilda Bindere.

Piektdien IVP lems par vakcīnas pret Covid-19 trešās devas rekomendēšanu cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, savukārt Kariņš domā, ka drīzumā Latvija nonāks arī pie tā, ka potes papildu devu pēc noteikta skaita mēnešu varēs saņemt ikviens vakcinēšanās pamata kursu izgājušais iedzīvotājs.

Kā ziņots, VM eksperte Jana Feldmane otrdien valdībai uzsvēra, ka IVP seko līdzi jaunākajai pieejamajai zinātniskajai informācijai un rekomendācijām no starptautiskajām veselības organizācijām un zāļu regulatoriem, un, tiklīdz būs iegūti zinātniski pamatoti argumenti, tiks sākta arī citu sabiedrības grupu, kurām tas ir pamatots, vakcinācija ar papildu vakcīnas devu.

Trešo devu cilvēkiem rekomendēs sešus mēnešus pēc otrās vakcīnas saņemšanas.

Lai gan esošo vakcīnu efektivitāte joprojām nodrošina augstu aizsardzību pret Covid-19 vīrusu un tā esošajiem variantiem un pagaidām papildu vakcīnas deva ikvienam, kurš ir saņēmis primāro vakcinācijas kursu, nav nepieciešama, papildu deva primāram vakcinācijas kursam nepieciešama cilvēkiem ar vāju imunitāti, skaidroja VM.

Saskaņā ar zinātniskos pierādījumos balstītu informāciju, Eiropas Slimību kontroles centra (ECDC), Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) un IVP rekomendācijām, pagājušajā nedēļā valdībā tikai pieņemts lēmums par papildu vakcīnas devas nepieciešamību cilvēkiem, kuriem ir ievērojami samazināta organisma imūnās sistēmas funkcionēšana, proti, slimības vai terapijas izraisīta augsta imūnsupresija, lai nostiprinātu standarta vakcinācijas kursa efektivitāti.

IVP uzsvēra, ka joprojām turpinās pētījumi par vakcīnu pret Covid-19 efektivitāti un papildu vakcīnas devas drošību. Paredzēts, ka līdz šā gada 24.septembrim EZA būs apkopojusi jaunākos pētījumu datus un ziņos par abiem šiem jautājumiem.

VM vienlaikus norāda, ka gadījumā, ja būs jānodrošina papildu devas plašākām iedzīvotāju grupām, to būs iespējams nodrošināt no jau esošajiem vakcīnu devu krājumiem, kā arī plānotajām vakcīnu piegādēm.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča stāstīja, ka pētījumu centrs "SKDS" ir veicis aptauju par vakcinēto iedzīvotāju gatavību saņemt vakcīnas pret Covid-19 papildu devu. Uz jautājumu, ja ārsts rekomendētu papildu vakcīnu devu, lai nostiprinātu iegūto aizsardzību pret Covid-19, 40% aptaujāto atbildējuši, ka pie pirmās izdevības izmantos iespēju vakcinēties ar trešo poti, savukārt vēl 34,7% aptaujāto atbildējuši, ka drīzāk izmantos šo iespēju, bet ne tuvākajā laikā.

Ministru prezidents Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) valdības sēdē kritizēja lēmumu novilcināšanu par Covid-19 trešās devas nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem, kamēr citās valstīs tā jau tiek nodrošināta iedzīvotājiem. Reirs pieļāva, ka, iespējams, trešā deva varētu būt pasargājusi no stacionēšanas augustā 14,7% cilvēku. Viņš pauda satraukumu arī par septembra datiem, kad vakcinēti cilvēki atkal nonāk slimnīcā.

Kā vēstīts, iepriekš infektologs un IVP loceklis Uga Dumpis skaidroja, ka, pirms lemt par trešo vakcīnas pret Covid-19 devu plašai sabiedrībai, nepieciešams, lai vēl vismaz 20% Latvijas iedzīvotāju vakcinētos pret Covid-19 pirmo un otro reizi.

Dumpis norādīja, ka, savakcinējot vēl vismaz 20% sabiedrības, būtu daudz vieglāk atgriezties pie dzīves bez ierobežojumiem. "Tas ir sabiedrības neizdarītais mājasdarbs - pirmreizējā vakcinācija," uzsvēra profesors.

IVP norādīja, ka šobrīd cīņā ar Covid-19 vīrusa izplatību valstiski svarīgākais uzdevums ir veicināt pirmreizējās vakcinācijas pieaugumu, nevis steigties ar papildu devu ievadīšanu.