Valsts prezidents: Covid-19 apliecina, cik mūsu sabiedrība ir nepasargāta no dezinformācijas ietekmes

 
©f64.lv, Kaspars Krafts

Covid-19 uzskatāmi apliecināja, cik mūsu sabiedrība ir nepasargāta no dezinformācijas ietekmes, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 76.sesijā.

Valsts pirmā persona uzsvēra, ka Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības - padziļinot izpratni par dezinformāciju kā parādību, atbalstot neatkarīgus un daudzveidīgu viedokļu paudošus plašsaziņas līdzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrību, kā arī piedāvājot apgūt medijpratību.

Tāpat prezidents uzsvēra, ka cīņa ar sabiedrības interesēm kaitīgas un nepatiesas informācijas izplatīšanu, vienlaikus garantējot, ka digitālajā vidē netiek zaudēti un nostiprinās augsti vārda brīvības un personiskās informācijas aizsardzības standarti, kļūst arvien sarežģītāka.

"Lai pasaules mērogā veiksmīgāk cīnītos ar dezinformāciju, ir nepieciešams vēl aktīvāk strādāt pie vienotas izpratnes un sadarbības starptautisko organizāciju paspārnē. Latvija ir viena no valstīm, kas ierosināja izstrādāt šogad pieņemto ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par medijpratības un informācijas analizēšanas prasmju uzlabošanas nepieciešamību visā pasaulē," pauda Levits, norādot, ka Latvija ir gatava arī turpmāk palīdzēt saviem partneriem ar padomiem dezinformācijas apkarošanas jautājumos. Tāpat, prezidenta ieskatā, ir jāpanāk aktīvāka ANO rīcība šajā jautājumā.

Runājot par ANO pieņemtajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Levits uzsvēra, ka Latvijas apņēmība strādāt miera, tiesiskuma un labas pārvaldības vārdā ir īpaši cieša. Viņš akcentēja, ka bez labas pārvaldības nav iedomājama cilvēktiesību, demokrātiskuma un tiesiskuma principu iedzīvināšana, tādēļ Latvija savās attīstības sadarbības programmās koncentrējas uz valsts pārvaldes, tiesiskuma, dzimumu līdztiesības un vides aizsardzības principiem.

Tāpat Levits norādīja, ka ANO ir jāvelta visi savi stratēģiskie pūliņi cilvēktiesību nodrošināšanai. Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā esam sastapušies ar gadījumiem, kad, piemēram, Mjanmā un Tigrejā ir vērojama cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības pasliktināšanās, un aci priekšā Afganistānā norisinās jauna traģēdija.

"Skatoties uz nesenākiem notikumiem, vislielākās bažas rada pieaugušo un nepilngadīgo afgāņu sieviešu liktenis. Sieviešu un meiteņu tiesības būs viens no galvenajiem Latvijas darba uzdevumiem, pie kā mēs kā ANO Sieviešu statusa komisijas sekretariāta vadītāja vietnieces statusu ieņemošā valsts aktīvi strādāsim nākamos divus termiņus," sacīja Valsts prezidents.

Valsts pirmā persona, pieminot situāciju Baltkrievijā, uzsvēra, ka Latvija stingri nosoda Aleksandra Lukašenko režīma izvērstās darbības pret baltkrievu pilsonisko sabiedrību, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu darbu. Levits uzsvēra, ka ļaunprātīgi izmantojot un pakļaujot augstam riskam mazaizsargātus dažādu pasaules reģionu pilsoņus, Baltkrievija mērķtiecīgi un neatlaidīgi raida migrantu plūsmas Lietuvas, Latvijas un Polijas virzienā, lai tādējādi destabilizētu Eiropu.
"Mums ir pienākums un tiesības aizsargāt savas valsts robežas. Vienlaikus Latvija un tās sabiedriskās organizācijas sniedz humāno palīdzību cilvēkiem, kuri ir kļuvuši par Lukašenko režīma ķīlniekiem. Vienīgais risinājums Baltkrievijas krīzei ir jaunas, brīvas un atklātas prezidenta vēlēšanas starptautisko novērotāju klātbūtnē," pauda Valsts prezidents.

Uzrunā viņš norādīja, ka Krievija turpina Ukrainas militāro iebiedēšanu. Tas, prezidenta ieskatā, liecina tikai par to, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina iestāties par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību. Savukārt "iesaldētie" konflikti Moldovas Pārdņestras reģionā un Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos Gruzijā ir jārisina, izmantojot starptautiskajās tiesībās paredzētos mehānismus un pilnībā ievērojot Moldovas un Gruzijas teritoriālās vienotības principus, akcentēja Levits.

Pēc prezidenta paustā, Latvija ir pierādījusi, ka var palīdzēt rast risinājumus globāliem drošības apdraudējumiem, tādēļ Latvija vēlamas iegūt ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statusu 2026. līdz 2027.gadā. Viņš uzsvēra, lai pārvarētu mūsdienu laikmeta radītos šķēršļus, ANO un tās Drošības padomei ir jāparāda vēlme mainīties un veikt sen gaidītās reformas.

LETA jau rakstīja, ka Valsts prezidents no 19.septembra līdz 24.septembrim uzturas darba vizītē ASV, lai piedalītos ANO Ģenerālās asamblejas 76.sesijā Ņujorkā.