Valdība otrdien slēgtā sēdē nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Nodrošinājuma valsts aģentūrai 1 105 451 eiro, lai nodrošinātu pagaidu dzeloņstiepļu žoga ierīkošanu uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju.
Iekšlietu ministrija valdībai norāda, ka 15.septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar komersantu, kurš atbilst visām cenu aptaujas tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām un bija ar zemāko cenu - SIA "Aimasa". Šis uzņēmums piedāvājis izbūvēt 36,94 kilometru dzeloņstiepļu žogu par kopējo summu 2 462 826 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.
Portālā "Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka būvniecības jomā strādājošā uzņēmuma īpašnieki ir Sandris Apsīts, Ainārs Cakars un Jānis Dreimanis. 2019.gadā uzņēmums apgrozīja 40 542 567 eiro un strādāja ar 2 715 834 eiro peļņu. Dati par 2020.gadu nav vēl publiskoti.
Dzeloņstiepļu žoga ierīkošanu ierosināts finansēt no vairākiem finanšu resursu avotiem, un minētā budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir tikai viens no tiem.
Nodrošinājuma valsts aģentūrā LETA noskaidroja, ka iepirkumā par dzeloņstiepļu iegādi uzvārēja uzņēmums "Brief". Šis uzņēmums piegādās dzeloņstieples 488 400 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Jau ziņots, ka uz Latvijas un Baltkrievijas robežas plānots būvēt aptuveni 37 kilometrus garu dzeloņstiepļu žogu. Dzeloņstiepļu žogs nosegs kritiskākās robežas vietas.
Šobrīd norit intensīvs darbs, lai maksimāli ātri nodrošinātu Latvijas - Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā ne vēlāk kā līdz 2024.gadam. Iekšlietu ministre Marija Golubeva iepriekš uzsvērusi, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.