Alimentus bērniem šobrīd Latvijā nemaksā aptuveni 40 000 vecāku

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Uzturlīdzekļus bērniem šobrīd Latvijā nemaksā ap 40 000 vecāku, lai gan trešdaļai jeb 35% šo personu nav citu parādsaistību, vai arī tās tiek pildītas laicīgi, liecina "Kredītinformācijas biroja" (KIB) dati, kas apkopoti sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu (UGF).

Pēc KIB datiem apmēram 12 000 UGF parādnieku nav nedz atvērtu līgumu kredītiestādēs, nedz arī kavētu rēķinu pie pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt, vēl pusotram tūkstotim ir saistības finanšu iestādēs, bet tās tiek pildītas savlaicīgi.

"Skaitļi liek nopietni aizdomāties, pašlaik 35% alimentu nemaksātāji maksā visus citus rēķinus, nekad nav bijuši saskarē ar parādu piedzinējiem, kā arī veiksmīgi kārto kredītus un citus maksājumus, izņemot saistības pret saviem bērniem," norāda KIB valdes loceklis Intars Miķelsons.

Analizējot otru daļu jeb atlikušos 65% uzturlīdzekļu nemaksātāju, 26% jeb ap 10 000 ir gan kavētas kredītsaistības, gan kavēti dažādi rēķini, 24% jeb ap 9000 ir kavēti tikai rēķini pakalpojumu sniedzējiem, bet 15% jeb ap 6000 maksā komunālo un citu pakalpojumu sniedzēju rēķinus, esot parādā tikai kredītdevējiem.

"No šiem datiem varam izdarīt divus būtiskus secinājumus - katrs ceturtais UGF parādnieks uzturlīdzekļus bērniem ir "nolicis" sava prioritāšu saraksta pēdējā vietā, un mazāk kā puse ir tādi, kas nespēj pildīt saistības pret bērniem, jo ir uzņēmušies pārmērīgas kredītsaistības," norāda Miķelsons.

Otrais secinājums, pēc Miķelsona teiktā, kalpo arī kā papildus atgādinājums un norāde kredītdevējiem, kādēļ ir svarīgi ieskatīties arī UGF datos, izvērtējot privātpersonas maksātspēju.

AS "Kredītinformācijas birojs" ir licencēts kredītbirojs, kas pašlaik pārvalda apjomīgāko fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi valstī. KIB darbojas saskaņā ar Latvijas Kredītinformācijas biroju likumu, akcionāri ir Latvijas lielākās komercbankas. Uzņēmums ietilpst vienā no lielākajām starptautisko kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēju grupām "Creditinfo".

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais