Tiesnesis Ozerskis kategoriski noliedz iespējamo plaģiātu savā doktora disertācijā
Daugavpils tiesas tiesnesis Arvīds Ozerskis kategoriski noliedz iepriekš TV3 raidījumā "Nekā personīga" izskanējošu informāciju par tiesneša iespējamo plaģiātu savā 2008.gadā Sanktpēterburgā aizstāvētajā doktora disertācijā, min Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.
Tiesnesis uzsvēra, ka kopš viņa zinātniskā darba aizstāvēšanas ir pagājuši vairāk nekā 13 gadi. "Doktora disertācija tika sagatavota un aizstāvēta publiski. Lēmumu par diploma izsniegšanu pieņēma Krievijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākā atestācijas komisija. Tā ir vienīgā valsts institūcija, kura ir tiesīga noteikt un veikt zinātnisko darbu ekspertīzi," uzsvēra Ozerskis.
Analizējot žurnālistes minēto konkrētajā Krievijas interneta resursā "Dissernet", tiesnesis uzsvēra, ka šī brīvā interneta sabiedrība pastāv kopš 2013.gada. "To, ko šī sabiedrība proponē, nevar nosaukt par objektīvu un neatkarīgu pētījumu, jo nav saprotams, kādi "pētnieki vai eksperti" to ir veikuši, ir tikai norāde, ka tie ir "Dissernet aktīvisti". Šis interneta resurss eksistē, pateicoties ziedojumiem," sacīja tiesnesis.
Ozerskis pauda, ka minētajās sakritībās tabula tiek veidota, izmantojot vairāku programmatūru automatizācijas līdzekļus, taču kādus un vai tie ir sertificēti - netika minēts vispār. Pēc tam tika veikta "roku apstrāde" un vizuāla "acu apskate". "Man šādas zinātniskās metodes nav zināmas," uzsvēra tiesnesis.
Daugavpils tiesas tiesnesis uzsvēra, ka pats interneta resurss "Dissernet" uzsver, ka nevienu veikto ekspertīzi nevar uzskatīt par galīgu un patiesu. Ekspertīzei piemīt pieļaujamības un varbūtības raksturs.
Tiesnesis pauda viedokli, ka, iespējams, raidījuma veidotājiem šādu tematu rosinājuši kādu lietu dalībnieki, kuri vēlas traucēt dažu krimināllietu iztiesāšanu.
Jau vēstīts, ka aktīvistu grupa no Krievijas atklājusi, ka Daugavpils tiesas tiesneša, Daugavpils Universitātes (DU) docenta Arvīda Ozerska 2008.gadā Sanktpēterburgā aizstāvētajā doktora disertācijā 75% teksta veido plaģiāts, vēstīja TV3 raidījuma "Nekā personīga".
Krievijas akadēmisko sabiedrību pēdējos gados satricinājuši vairāki plaģiāta skandāli - aktīvistu grupa "Dissernet" tur atklājusi vismaz 11 000 zagtu doktora disertāciju un vēl tikpat zinātnisku publikāciju, kurās konstatēts plaša mēroga plaģiāts. Viens no šādiem darbiem esot arī Ozerska doktora disertācija.
Pēc Krievijas likumiem atņemt diplomu autoram vairs nevarot, lai arī plaģiātu medniekiem neesot šaubu, ka Ozerska darbs "Tiesiskuma sistēma Vācijā imperiālā federālisma apstākļos" ir norakstīts no divus gadus agrāk aizstāvēta Romāna Andropova darba par tiesību kodifikāciju Vācijā. Līdz pat 70.lappusei teksts vārds vārdā sakrīt, tad septiņas lappuses pārkopētas no cita pētījuma, kam atkal seko 17 lappuses ar Andropova tekstu, bet 30 lappusēm autors nav zināms, iespējams, tas bijis pats Ozerskis. Pēc tām 24 lappuses atkal pārkopētas no citiem darbiem, vēstīja "Nekā personīga".
Krievijas aktīvistu grupas dalībnieks Andrejs Zajakins raidījumam skaidroja, ka Ozerskim ir trīs atsauces uz Andropovu, bet nokopētas ir vairāk nekā 100 lappuses. "Bet ziniet, pat ja viņš katrā lappusē ieliktu atsauci, tas viņu neglābtu," apgalvoja Zajakins.
Pats Ozerskis "Nekā personīga" atzina, ka viņš savā disertācijā ir izmantojis citu autoru darbus, bet iekļāvis atsauces uz tiem. "Protams, mēs varam izmantot vairākus un dažādus avotus, rakstot par savu disertāciju. Pats galvenais, lai mums būtu atsauces. Uz šo autoru ir atsauces. Nekur normatīvā aktā nav norādes, cik reizes man vajag to pašu atkārtot. Bet, protams, saturiski tā ir pavisam cita disertācija," apgalvoja Daugavpils tiesas tiesnesis un DU pasniedzējs.
Zajakins atzīmēja, ka konkrētajā augstskolā, kurā savu doktora disertāciju aizstāvēja Ozerskis, esot aizstāvēta 261 nozagta disertācija. "Turklāt tas viss notiek koncentrētā veidā vienās un tajās pašās disertāciju padomēs, tad, protams, ka saprātīgs pieņēmums ir, ka tā nav sagadīšanās, bet gan organizēta disertāciju tirdzniecības sistēma," uzskata plaģiātu mednieks.
DU rektore Irēna Kokina noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai docents būtu pelnījis savu amatu, ja izrādītos, ka viņš savu doktora grādu ir ieguvis, kopējot citu kolēģu darbus. "Domāju, ka pilnīgi noteikti nē. Šaubu nav. Strādā tā saucamais akadēmiskā godīguma likums, līdz ar to DU, protams, seko tam visam līdzi," viņa sacīja.
Latvijas Augstskolu padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis "Nekā personīga" norādīja, ka iespējas Latvijā anulēt citā valstī izsniegtu grādu valsts dibinātām institūcijām noteikti nav. "Vienīgā teorētiskā iespēja pastāv, ja DU kopā ar Akadēmiskās Informācijas centru atsauc savu piekrišanu Ozerska diploma atzīšanai Latvijā. To izvērtēs DU Ētikas komisija un Ozerska kolēģi tiesību katedrā," skaidroja Teikmanis.
Tikmēr Tiesnešu ētikas komisija Ozerska gadījumu raidījumam atteikusies komentēt, kamēr nesaņems pierādījumus par viņa negodīgumu.
"Nekā personīga" norādīja, ka Ozerskis specializējas krimināllietās, bet viņa vārds visskaļāk izskanējis politiskā kontekstā, jo tieši šis tiesnesis esot pieņēmis lēmumu, ka bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims ("Mūsu partija") nav sadarbojies ar bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komiteju, lai gan politiķa vārds ir čekas maisos.