Covid-19 vakcīnu drošumam šobrīd pilnība uzticas 38% Latvijas iedzīvotāji

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Paaugstinoties Covid-19 izplatības rādītājiem, septembrī ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju uzticība Covid-19 vakcīnu drošumam – šī gada jūlija sākumā vakcīnu pret Covid-19 drošumam uzticējās 59% (pilnībā uzticējās – 25%, drīzāk uzticējās – 34%), bet šobrīd šis rādītājs ir 66%  (pilnībā uzticas – 38%, drīzāk uzticas – 28%), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1800 iedzīvotājus.

Tāpat 26% minēto vakcīnu drošumam sliecas neuzticēties (pilnībā neuzticas - 15%, drīzāk neuzticas - 11%), savukārt 8% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Joprojām diezgan būtiskas atšķirības šajos rādītājos saglabājas starp latviešiem un krievvalodīgajiem - latviešu vidū Covid-19 vakcīnām uzticas 67% (pilnībā uzticas - 39%, drīzāk uzticas - 28%), kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 54% (pilnībā uzticas - 20%, drīzāk uzticas - 34%).

Arī salīdzinājumā ar šī gada pavasari šobrīd uzticība Covid-19 vakcīnu drošumam ir lielāka - marta beigās Covid-19 vakcīnu drošumam uzticējās 60% respondentu (pilnībā uzticējās - 19%, drīzāk uzticējās - 41%), 29% neuzticējās (pilnībā neuzticējās - 14%, drīzāk neuzticējās - 15%), kamēr 11% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Septembrī uzticība Covid-19 vakcīnu drošumam kopumā ir pieaugusi gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū, tomēr starp abām grupām joprojām vērojamas diezgan ievērojamas atšķirības. Latviešu vidū Covid-19 vakcīnām uzticas 67% respondentu (pilnībā uzticas - 39%, drīzāk uzticas - 28%), kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 54% (pilnībā uzticas - 20%, drīzāk uzticas - 34%), turklāt redzams, ka to cilvēku īpatsvars, kuri Covid-19 vakcīnu drošumam uzticas pilnībā, krievvalodīgo vidū ir teju divreiz mazāks nekā latviešu vidū. Salīdzinājumam jūlijā krievvalodīgo vidū Covid-19 vakcīnu drošumam sliecās uzticēties 45% aptaujāto (pilnībā uzticējās - 8%, drīzāk uzticējās - 37%), drīzāk vai pilnībā neuzticējās 43%, bet konkrētu viedokli paust nevarēja 12%. Tikmēr latviešu vidū šī gada jūlijā Covid-19 vakcīnu drošumam uzticējās 62% (pilnībā uzticējās - 27%, drīzāk uzticējās - 35%), drīzāk vai pilnībā neuzticējās 29%, bet konkrētu atbildi sniegt nevarēja 9%.

Analizējot datus pēc aptaujāto dzimuma, secināms, ka sievietes kopumā nedaudz vairāk sliecas uzticēties Covid-19 vakcīnu drošumam, bet vīrieši biežāk norādījuši galējas atbildes - ka pilnībā uzticas vai pilnībā neuzticas minētajām vakcīnām.

Kopumā Covid-19 vakcīnu drošumam šobrīd uzticas 68% sieviešu (pilnībā uzticas - 37%, drīzāk uzticas - 31%) un 63% vīriešu (pilnībā uzticas - 38%, drīzāk uzticas - 25%), kamēr neuzticas attiecīgi 24% sieviešu (pilnībā neuzticas - 13%, drīzāk neuzticas - 11%) un 28% vīriešu (pilnībā neuzticas - 17%, drīzāk neuzticas - 11%).

Šī gada jūlijā kopumā Covid-19 vakcīnu drošumam uzticējās 59% sieviešu (pilnībā uzticējās - 22%, drīzāk uzticējās - 37%) un 58% vīriešu (pilnībā uzticējās - 27%, drīzāk uzticējās - 31%), kamēr neuzticējās attiecīgi 30% sieviešu (pilnībā neuzticējās - 14%, drīzāk neuzticējās - 16%) un 32% vīriešu (pilnībā neuzticējās - 14%, drīzāk neuzticējās - 18%).

Latvijā

Soctīklos klejo kāds stāsts, kurā teikts, ka cilvēks, kuram jau pērn novembrī vajadzēja saņemt vecuma pensiju, to saņems janvārī. Izmaksās uzreiz par visiem iekavētajiem mēnešiem, taču cilvēkam nauda dzīvošanai bija vajadzīga vakar, aizvakar... decembrī utt. Cilvēki komentāros norāda, ka šis nav unikāls gadījums. Līdzīgas situācijas piedzīvojuši arī citi. Kāpēc šāda kavēšanās, “Neatkarīgajai” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Svarīgākais