Latvija pretendēs kļūt par ES naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes mājvietu

Par tiesībām savā teritorijā izvietot jauno Eiropas Savienības (ES) aģentūru, kuras uzdevums būs pārraudzīt naudas atmazgāšanu, cīņā gatavojas iesaistīties pusducis bloka dalībvalstu, tostarp arī Latvija, pamatojoties uz vietējo amatpersonu sacīto, ziņo izdevums "Politico".

Līdz ar tādām ES lielvarām kā Francija, Vācija un Itālija pretendentu vidū ir arī Austrija, Latvija un Lietuva.

Par nolūkiem uzņemt savā teritorijā aģentūru, kuru plānots izveidot nākamo trīs gadu laikā un kurai darbība jāuzsāk līdz 2026.gadam, publiski pagaidām paziņojusi vienīgi Vācija, taču šādas ieceres "Politico" apstiprinājušas arī pārējo piecu valstu amatpersonas.

Pagājušajā nedēļā uzstājoties ar banku darbību saistītā konferencē, Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs norādīja, ka Frankfurtei kā Eiropas finanšu centram ir lielas priekšrocības, lai jauno aģentūru izvietotu tur.

Tomēr zīmīgi, ka Šolcs ar savu paziņojumu nāca klajā īsi pirms tam, kad policija sāka kratīšanas Finanšu un Tieslietu ministrijās, pamatojoties uz aizdomām, ka tās slēpušas no tiesībsargāšanas iestādēm pierādījumus par naudas atmazgāšanu, norāda "Politico".

Izdevums atgādina, ka arī Latviju un Austriju pēdējos gados skāruši skandāli, kas saistīti ar korupciju un naudas atmazgāšanu.

Kā aģentūrai LETA norāda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis, pašlaik tiek veikta izpēte par iespējām, kādas Latvija var piedāvāt potenciālai ES aģentūras izvietošanai.

"Uzņemt pie sevis ES institūciju būtu liels pagodinājums un ilgtermiņā nozīmīgs pienesums ekonomikai. Prognozējams, ka pretendenti no ES dalībvalstu vidus būs vairāki. Ja valdība lems, ka esam gatavi piedāvāt konkurētspējīgu pieteikumu ES centrālās uzraudzības iestādes (aģentūras) izveidei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā uzņemšanai, publiski pieteiksim savu kandidatūru," saka Jarockis.

Viņš pauž, ka drīzumā ziņojumu par šo jautājumu plānots iesniegt izskatīšanai valdībā.

Tāpat Jarockis atzīmē, ka pašlaik paredzēts, ka lēmums par aģentūras izvietošanu tiks pieņemts līdz 2022.gada beigām un aģentūra tiks izveidota 2023.gada sākumā. Lēmums par iestādes atrašanās vietu tiks pieņemts saskaņā ar attiecīgajiem ES kopīgajiem noteikumiem par decentralizētajām aģentūrām.

FM pārstāvis skaidro, ka Latvija ir parādījusi novērtējamus rezultātus, īstenojot finanšu sektora "kapitālo remontu" un ieviešot vienu no līdz šim vērienīgākajām finanšu sektora reformu programmām Eiropā, lai parādītu savu apņemšanos izveidot stabilu un pārredzamu finanšu sektoru kā pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un labklājībai.

"Reformu rezultātā Latvija ir nodrošinājusi, ka tai cita starpā ir respektabls un augsti profesionāls finanšu sektora uzraugs (Finanšu izlūkošanas dienests) un būtiski pilnveidota atbilstības kultūra. Tāpat paaugstināta izpratne sabiedrībā par finanšu noziegumu negatīvo ietekmi uz valsts, uzņēmējdarbības vides un pilsoņu interesēm, un nepieciešamību līdzdarboties drošas un uzticamas līdzekļu aprites veicināšanai," atklāj Jarockis.

"Politico" raksta, ka cīņa par netīrās naudas apkarošanas aģentūras izvietošanu var izvērsties par tādu pašu savstarpēju apkarošanos, kāda izcēlās pēc breksita, kad nācās atrast mājvietu divām līdz šim Lielbritānijā bāzētajām ES aģentūrām.

Pirms četriem gadiem notikusī asā aizkulišu cīņa atstājusi daudziem, īpaši Austrumeiropā, nepatīkamu pēcgaršu. Galu galā Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) jauno mājvietu atrada Amsterdamā, bet Eiropas Banku iestāde (EBI) tika pārcelta uz Parīzi.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) jūlijā ierosināja izveidot jaunu iestādi naudas atmazgāšanas apkarošanai (AMLA).