Pagaidu žoga celtniecība uz robežas ar Baltkrieviju tiks sākta septembrī

© f64.lv, Kaspars Krafts

Pastāvīgā žoga celtniecība uz robežas ar Baltkrieviju paredzēta bez atvieglotas iepirkuma procedūras izmantošanas, izriet no iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) šodien paustā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē.

Savukārt pagaidu žoga būve tiks sākta, visticamāk, septembrī un pašlaik ir parakstīts līgums par dzeloņstiepļu iegādi pagaidu žogam, norādīja ministre. Pašlaik notiek cenu aptauja par pagaidu žoga celtniecību, pavēstīja ministre.

Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (AP) informēja, ka tuvākajās nedēļās ar armijas palīdzību uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiks uzstādīts Slovēnijas dāvinātais piecu kilometru dzeloņstiepļu žogs.

Savukārt ar pastāvīgā žoga celtniecību nevarēs virzīties tik strauji, jo tā celtniecībai būs jāīsteno darba veicēja pilna izraudzīšanās procedūra ar apstrīdēšanas iespējām, norādīja Golubeva.

Komentējot plānu patstāvīgo žogu uzbūvēt līdz 2024.gadam, Golubeva uzsvēra, ka bez būvniecības darbiem ir ierēķināta arī nodošana ekspluatācijā, kas prasīs laiku. Ministre arī norādīja, ka attiecībā uz būvniecību ir jāņem vērā arī netieši saistītā Satversmes tiesas sprieduma atziņas.

To politiķe sacīja, atbildot arī uz pieprasījuma par šiem jautājumiem iesniedzēju pārstāvja, deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) sacīto. Valainis komisijas sēdē uzsvēra, ka opozīcijas deputāti iesniedza pieprasījumu saistībā ar bezdarbību robežas žoga izbūvē gan iepriekšējā, gan pašreizējās iekšlietu ministres laikā. Pēc Iekšlietu ministrijas atbildēm secināms, ka agrāk paredzētā nauda nožogojuma izbūvei ir iztērēta arī pavisam citām lietām, atzīmēja deputāts.

Valainis norādīja, ka ir pieejams žogs Tīrainē, ko valsts nespēj izmantot. Golubeva skaidroja, ka uzņēmuma "Igate" Tīrainē esošais žogs neatbilst pagaidu žoga prasībām un par iemesliem sīkāku informāciju var sniegt Nodrošinājuma valsts aģentūra.

Valainis pauda bažas, ka izmaksas par dzeloņstieplēm būs vairāk nekā par kārtīgu žogu, par kuru jau ir spēkā esošs līgums. Tomēr Golubeva atbildēja, ka dzeloņstiepļu izmaksas neesot pat tuvu tam, ko izmaksātu pastāvīgs žogs.

Pieprasījumu komisijas vairākums šodien noraidīja Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Gundara Daudzes un Armanda Krauzes pieprasījumu Golubevai "Par nopietniem apdraudējumiem valsts drošībai sakarā ar Latvijas-Baltkrievijas robežas ilgstošu neizbūvēšanu".

Latvijā

Parādi par komunālajiem pakalpojumiem, laikus neizvesti mēsli, apkārtējās vides piesārņojums un citas nepilnības ikdienas darbā – tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju, kas jau ilgstoši saimnieko valstij piederošajā jāšanas sporta centrā “Kleisti”, vēsta 360TV Ziņas.

Svarīgākais