Zemkopības ministrija: Kažokzvēru audzēšanas aizliegums ir politisks lēmums

 
©Reuters/Scanpix/LETA

Kažokzvēru audzēšanas aizliegums ir politisks lēmums, pauda Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA), nepaužot konkrētu ministrijas viedokli par Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra aizliegt Latvijā kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas.

Eglīts uzsvēra, ka Zemkopības ministrijai (ZM) kopumā ir nulles tolerance pret uzņēmumiem un nozarēm, kas strādā izmantojot cietsirdīgas metodes vai pārkāpjot likumu, taču tiem, kas ievēro likumā noteiktās prasības, tostarp kažokzvēru audzētavām, būtu jāturpina darbs.

Vienlaikus Eglīts piebilda, ka kažokzvēru nozares slēgšana būtu jāvērtē kā jebkura cita nozare, tostarp zivjaudzētavas, gaļas liellopu audzētavas un citas.

Tikmēr biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētāja Katrīna Krīgere aģentūrai LETA uzsvēra, ka, viņasprāt, Saeimā iesniegtais likumprojekta priekšlikums ir kvalitatīvs, pamatots un zinātniskos faktos balstīts. Turklāt tā izstrādē līdzdarbojās arī biedrība "Dzīvnieku brīvība".

"Zvēraudzēšana ir nežēlīga, novecojusi industrija, kas pakļauj smagām ciešanām dzīvniekus, piesārņo vidi, karsē klimatu un apdraud sabiedrības veselību," komentēja Krīgere, piebilstot, ka ne velti šī industrija ir aizliegta lielākajā daļā Eiropas.

Kā skaidroja biedrības priekšsēdētāja, Saeimas deputātu rokās tagad ir iespēja mainīt likumu Latvijas sabiedrības vairākuma, nevis dažu uzņēmēju interesēs.

Jau ziņots, ka Saeimā iesniegti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra aizliegt Latvijā kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas.

Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju. Likumprojektu nav parakstījis neviens deputāts no Nacionālās apvienības, kuru pārstāvis Gerhards vada par kažokzvēru audzēšanas nozari atbildīgo Zemkopības ministriju.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori iepriekš norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita.