Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde (PMLP) konstatējusi pirmos fiktīvo darījumu gadījumus, ar kuru palīdzību trešo valstu personas mēģinājušas tikt pie uzturēšanās atļaujas Latvijā, kas paver ceļošanās brīvības iespēju pa visu Šengenas zonu, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Latvija uzturēšanās atļauju sava veida izpārdošanu sāka no 1.jūlija, kas stājās spēkā gada sākumā pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem iegūt uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. To piešķir, ja persona kādā Latvijas uzņēmumā pamatkapitālā iegulda 25 000 latu vai bankas subordinētajā kapitālā 200 000 latu. Pie uzturēšanās atļaujas var tikt, ja persona nopērk īpašumu vismaz 100 000 latu apmērā.
Likuma grozījumu atbalstītāji toreiz apgalvoja, ka tādējādi Latvijā ieplūdīs milzu investīcijas un atdzīvosies nekustamā īpašuma tirgus.
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze raidījumam stāstīja, ka pašreiz varot vērot intereses pieaugumu, taču tā nebūt neesot tik liela, kā sākotnēji tika solīts. Pēc viņas stāstītā uzturēšanās atļauju pieprasījumu 95% gadījumu nākot no Krievijas, kurai seko Kazahstāna, Uzbekistāna, Izraēla, Ukraina, Baltkrievija.”
PMLP dati rāda, ka saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi uzturēšanās atļaujas pieprasījušas 44 personas, no kurām 26 atļauju jau saņēmušas. Bankas subordinētajā kapitālā naudu ieguldījuši 22 ārvalstnieki, no kuriem 20 jau saņēmuši uzturēšanās atļauju., bet uzņēmumu pamatkapitālā līdzekļus ieguldījuši vien pieci cilvēki, no kuriem trijiem jau piešķirta uzturēšanās atļauja.
"De facto" norāda, ka saskaitot uzrādīto ieguldījumu apmēru, skaitlis sanāk gana iespaidīgs - 10,9 miljoni latu, kas četru mēnešu laikā nonākuši Latvijas tautsaimniecībā. Migrācijas lietu pārvaldē gan saka, ka pareizāk būtu teikt, "it kā" nonākuši Latvijas ekonomikā, jo patieso labumu esot grūti aplēst - esot arī fiktīvi darījumi, kur nevar izsekot, vai nauda tiešām nonākusi Latvijā.
Roze raidījumam norādīja, ka atļauju iegūšanai tiekot izmantoti, piemēram, īpašumi, kas jau Latvijā, piemēram, Krievijas pilsoņiem pieder. "Viņi ģimenes starpā pārdod īpašumu un vēl caur kādu ārzemju banku, kur ir ļoti grūti saprast, vai darījums ir bijis. Turklāt ir ļoti vienkārši atskaitīt [naudu] atpakaļ un valsts iegūst tikai valsts nodevu, ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tas atkal nav mērķis, jo tā naudiņa neienāk atpakaļ valstī," teica Roze.
Piemēram, kāds cilvēks uzturēšanās atļauju vēlējies iegūt, uzrādot, ka par 100 000 tūkstošiem latu nopircis trīs kvadrātmetrus īpašuma. PLMP gan atzīst, ka pagaidām nevienam uzturēšanās atļauja nav atteikta. "Atteikums vēl nav, bet nesakām, ka viņa nebūs," "De facto" sacīja Roze.
Iespēju krāpties paverot pašreizējā likuma redakcija, kas stingri nenosaka ne to, ka darījumam jāatbilst īpašuma patiesajai vērtībai, ne arī nodrošina, ka nauda tik tiešām nonāk Latvijā, turklāt tā ir "jauna". Rezultātā līdz šim savu statusu Latvijā legalizējušas personas, kurām jau šeit ir īpašumi. Pārvaldes viedoklim, ka likuma grozījumi sevi nav attaisnojuši, sliecas piekrist arī valdība un atsevišķi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, solot likumu labot.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") norādījis, ka, mainot likumu, ir jābūt skaidrai argumentācijai. "Mērķis tajā laikā bija, trūkstot naudai, piesaistīt naudu un atdzīvināt nekustamā īpašuma tirgu. Nauda nav piesaistīta, tirgus nav atdzīvināts," kodolīgs bija Latkovskis.
Savukārt cits šīs komisijas loceklis, ZZS pārstāvis Kārlis Seržants radījumam uzsvēris, ka "kritizēt iepriekšējo gribētu tad, kad izanalizētu šo situāciju un kāda ietekme ir reāli bijusi."
Pretējās domās gan esot likuma grozījumu kaismīgākie lobētāji. Piemēram, Ainārs Šlesers (PLL), kurš savulaik solīja, ka uzturēšanās atļauju "iztirgošana" vēl šogad Latvijā ļaušot veikt tūkstoš nekustamā īpašuma darījumus, tagad apgalvo, ka darījumi vēl tikai gaidāmi un problēmas radot pati migrācijas lietu pārvalde, tāpēc esot jāmaina citi likumi, nevis Imigrācijas likums. "Ir jāgroza cits likums un jālikvidē migrācijas lietu pārvalde, priekš kam viņa mums vajadzīga, ja negrib pārbaudīt tos, kas grib ieceļot valstī," sacīja Šlesers.
Viņš arī sola, ja valsts ārzemniekiem šo pakalpojumu nepiedāvās, tad jau nākampavasar to varētu darīt Rīgas pilsēta, izmantojot "Live Riga" projektu un izglītojot, kā pie Latvijas uzturēšanās atļaujām tikt.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Grozījumiem Imigrācijas likumā ārzemnieki termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem var saņemt, ja persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi ne mazāk kā 25 000 latu un valsts un pašvaldību budžetā kapitālsabiedrība kopā samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu. Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt persona, kas ir iegādājusies nekustamo īpašumu Rīgā, kura kopējā darījuma summa ir ne mazāka par 100 000 latu, vai nekustamo īpašumu ārpus Rīgas, kura kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu.