Eiropas Komisija (EK) ar oficiālu vēstuli paudusi savu satraukumu par Latvijas ceļu būves un renovācijas kvalitāti, kas veikta par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, šovakar ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
ES šajā plānošanas periodā Latvijas ceļiem atvēlējusi 450 miljonus un nu raizējas, kā šī nauda tiek tērēta.
Par Latviju atbildīgais EK pārstāvis Alans Rodžeri intervijā "De facto" atzīst, ka "pašlaik to izmeklē vadošā iestāde, lai noskaidrotu, cik lielā mērā ceļu būvniecību un renovāciju par ES fondu naudu, ir skārušas nekārtības vai krāpšana." Vaicāts, vai EK ir lūgusi sākt izmeklēšanu šajā jautājumā, Rodžeri atbild apstiprinoši: "Jā, mēs esam oficiāli pieprasījuši sākt formālu izmeklēšanu. Pašlaik nacionālā atbildīgā iestāde pēta šo jomu."
No Rodžeri teiktā noprotams, ka lieta ir nopietna. Tomēr Latvijas nacionālā vadošā ES fondu apguves iestāde Finanšu ministrija (FM) gan centusies mazināt notikušā nopietnību. Proti, FM ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne raidījumam norādījusi, ka lielam satraukumam nav pamata, jo šajā vēstulē neesot neviens vārds par izmeklēšanu. "Tā ir tradicionāla EK rūpe par iedzīvotāju naudu, - kur tā tiek ieguldīta, kādā kvalitātē ir ceļi," apgalvojusi Rancāne.
Rancāne gan atzīst, ka parasti EK vāc informāciju tikšanās laikā vai izmantojot elektronisko saraksti. Šādas oficiālas vēstules ministrija kā uzraugošā iestāde saņemot reti un "citos gadījumos tik nopietnas vēstulītes nav bijis".
Latvijai nosūtītajā vēstulē ir daudz tehniski jautājumi - kādas ir Latvijā procedūras, kādi tiek piesaistīti tehniskie eksperti, kādi normatīvie akti, kāds ir novērtējums par kvalitāti. Latvijas puse pagaidām gan nesatraucas par šo faktu un Satiksmes ministrija uzskata, ka ar ceļu kvalitāti, kas būvēti par ES naudu - viss ir kārtībā.
Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča skaidrojusi, ka "ministrija papildus no savas puses veic pārbaudes un šajās pārbaudēs redzam, ka būtisku problēmu ar ceļu kvalitāti nav. Ir plaisas ceļos vai tehniskas situācijas, kas ir normālas garantijas periodā un šis plaisas tiek novērstas".
Saskaņā ar "De facto" ziņoto, līdz decembra sākumam atbildīgās ministrijas cer pārliecināt EK, ka Latvijai nav problēmu ar ceļu kvalitāti un tās uzraudzību.