Latvijas vieglatlēts un Paralimpisko spēļu divkārtējais čempions Aigars Apinis izšķīries spert izmisuma soli un ir gatavs starptautiskā izsolē pārdot savu pirmo Paralimpisko spēļu bronzas medaļu, lai iegūtu finansējumu Latvijas paralimpiskās vienības piecu sportistu dalībai Pasaules čempionātā vieglatlētikā.
Lai nodrošinātu piecu Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) vieglatlētu dalību pasaules čempionātā ir nepieciešams 31 000 latu, taču LPK šādu līdzekļu nav, jo, lai gan šim gadam komiteja bija prasījusi 287 000 latu finansējumu, valsts tai visam gadam piešķīrusi vien 40 360 latu un ar šo summu komitejai bija jānodrošina ne vien sportistu dalība sacensībās, bet arī sagatavošanās tām un ikdienas treniņu process, aģentūru LETA informēja LPK prezidente Daiga Dadzīte.
Dalībai starptautiskajās sacensībās vien kopsummā šogad tika iztērēti aptuveni 75 000 latu, no kuriem gandrīz pusi nodrošināja sportisti paši, pašvaldības un arī sponsori. Turklāt ne sportistu un komandu treneri, ne fizioterapeiti un ārsti par savu ieguldīto darbu un laiku nesaņem finansiālu atalgojumu.
Pasaules čempionāts vieglatlētikā notiks nākamā gada janvārī Jaunzēlandē un no sportistu dalības būs atkarīgas viņu iespējas piedalīties Paralimpiskajās spēlēs Londonā 2012.gadā. Dalības maksa sacensībām ir jāsamaksā līdz šā gada 30.novembrim, turklāt jāiegādājas arī lidojumu biļetes un jāpārskaita avansa maksājumi par sportistu dzīvošanu un ēdināšanu.
Dadzīte norāda, ka pēc tam, kad tika saņemts atteikums Latvijas Sporta federācijas padomē uz lūgumu rast iespēju nodrošināt finansējumu Latvijas paralimpiskās vienības sportistu dalībai pasaules vieglatlētikas čempionātā, jau oktobra sākumā LPK vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Rakstiskā vēstulē esot izskaidrota situācija un iemesli, kam un kādēļ šāds finansējums ir paredzēts, taču konkrēta atbilde no IZM joprojām neesot saņemta. Saņemts vien e-pasts no IZM Sporta politikas nodaļas vadītāja Edgara Severa, kurā norādīts, ka, lai izskatītu finansējuma piešķiršanas lūgumu koalīcijas sēdē esot nepieciešami "īpaši uzstādījumi", bet, ja tādu nav, dokumentu sagatavošana, lai lūgtu valdību piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, esot nelietderīga.
Dadzīte pauda neizpratni, kā tiek noteikti gadījumi, kad lūgums tiek uzskatīts par "īpašu uzstādījumu", jo vēl nesen no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirta nauda basketbolam un handbolam.
Dadzīte stāstīja, ka LPK jau kopš šā gada februāra sākusi meklēt sponsorus, lai nodrošinātu paralimpiskās vienības dalību pasaules čempionātā vieglatlētikā, taču lielie sponsori norādījuši, ka jau ziedo Latvijas Olimpiskajai komitejai, bet nelielo ziedotāju līdzekļi novirzīti sagatavošanās posmam.
Ja tomēr LPK neizdosies rast atbalstu no valsts sportistu dalībai šajās sacensībās, Apinis esot gatavs starptautiskajos izsoļu portālos izsolīt savu Paralimpisko spēļu bronzas medaļu, kas izcīnīta Sidnejas Paralimpiskajās spēlēs 2000.gadā. Lai gan esot daudz kolekcionāru, kas šādas medaļas vēlas iegādāties, un arī summa, ko par tām var iegūt krietni pārsniedzot 31 000 latu, Dadzīte pauda cerību, ka sportistam nebūs jāsper šāds izmisuma solis un IZM ierēdņi tomēr radīs sapratni un nebūs vienaldzīgi šajā situācijā.
Dadzīte arī pastāstīja, ka LPK ir jau vērsusies Pasaules un Eiropas Paralimiskajās komitejās, ar lūgumu nosūtīt Latvijas amatpersonām vēstuli ar skaidrojumu, kā visā pasaulē tiek finansēts paralimpiskais sports un vērst Latvijas uzmanību uz to, ka arī invalīdu sportam ir jānodrošina pienācīgs atbalsts.
Šogad Latvijas paralimpiskie sportisti, neskatoties uz valsts minimālo atbalstu, piedalījušies starptautiskās sacensībās vieglatlētikā Nīderlandē un Dānijā, starptautiskos turnīros ratiņbasketbolā - Krievijā, Vācijā, Lietuvā, Pasaules čempionātā Stājhokejā - Kanādā, paralimpiskājā iejādē Krievijā, Dānijā, loka šaušanā- Čehijā, Francijā, džudo - Turcijā, peldēšanā - Vācijā, sēdvolejbolā - Lietuvā, kērlingā - Somijā, kā arī riteņbraukšanā - Lielbritānijā, Itālijā.