Latvija plāno sniegt palīdzību 23 Afganistānas pilsoņiem ar ģimenēm

© F64

Latvija plāno sniegt palīdzību 23 Afganistānas pilsoņiem ar ģimenēm, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Runājot par to afgāņu skaitu, kas palīdzējuši Latvijas iestādēm un bruņotajiem spēkiem un kuriem vajadzētu palīdzēt tikt uz Latviju, ministrs sacīja, ka runa ir par divām grupām. Pirmo grupu veido tie cilvēki, kas palīdzējuši Latvijas bruņotajiem spēkiem un policistiem, un tādas kopskaitā ir 11 ģimenes.

Pēc Rinkēviča sacītā, vēl divas ģimenes tika evakuētas no Kabulas, kad lidostā vēl notika lidojumi. Abas ģimenes nonāca Apvienotajos Arābu Emirātos un no tālākas palīdzības atteicās.

Savukārt otro grupu veido personas, kuras strādājušas ar Eiropas Savienību (ES) vai NATO. Ārlietu ministrs norādīja, ka patlaban Latvijā ir iebraukušas trīs ģimenes, kas sadarbojās ar ES pārstāvniecību Afganistānā. Šiem cilvēkiem ir piešķirtas vīzas un tiek izskatīti viņu patvēruma meklētāja iesniegumi. Ministrs norādīja, ka runa ir vēl par piecām ģimenēm, kuras palīdzējušas NATO kā aliansei un organizācijai kopumā.

Jau vēstīts, ka, noslēdzoties ASV un citu ārvalstu militāro kontingentu izvešanai no Afganistānas, talibi augustā izvērsa vispārēju uzbrukuma operāciju un īsā laikā savās rokās sagrāba teju visu valsts teritoriju, bet 15.augustā viņu rokās krita arī galvaspilsēta Kabula.

Pēc varas sagrābšanas talibi solīja izveidot iekļaujošu valdību, kurā būtu pārstāvētas dažādās Afganistānas etniskās grupas, taču izskatās, ka viņi no šīs solījuma ir atkāpušies. Visi ieceltie valdības locekļi pieder pie kustības "Taliban" un lielākā daļa pieder paštunu ciltij.

Talibi arī solīja iekļaut valdībā sievietes, bet nebija nekādu reālu izredžu, ka sievietes varētu ieņemt augstus amatus. Sieviešu lietu ministrija pagaidām ir aizliegta.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais