Saeimas deputāti Ēriks Pucens, Vjačeslavs Dombrovskis, Evija Papule, Kaspars Ģirģens un Ramona Petraviča (PCL) iesnieguši priekšlikumu grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, lai rosinātu tajā iekļaut normu, ka arī Covid-19 pārslimojušie, kas nav veikuši testu, bet kuriem ir laboratoriski apstiprinātas antivielas, var saņemt Covid-19 sertifikātu un piekļuvi pakalpojumiem.
Kā norādīja Pucens, deputāti priekšlikumu pamato ar to, ka līdz šim aptuveni 20 līdz 23% Latvijas iedzīvotāju varētu būt saslimuši ar Covid-19, taču oficiālā statistika apstiprinot, ka slimojuši ar šo vīrusu ir tikai 7,5% valsts iedzīvotāju. Viņi skaidro, ka daudzi vīrusu nebija konstatējuši, izslimojot asimptomātiski, vai netika pārbaudīti, lai apstiprinātu slimību.
Pucens klāstīja, ka arī šiem cilvēkiem ir tiesības saņemt pakalpojumus un pašlaik nevakcinēties, jo noteiktu laiku tas nav jādara arī tiem cilvēkiem, kuri ir slimojuši ar Covid-19, un tas ir laboratoriski apstiprināts. "Pārliecināt pārslimojušos vakcinēties ir un būs ļoti grūti vai neiespējami, jo viņi uzskata, ka jau ir ieguvuši dabisko imunitāti," pauda parlamentārietis, vienlaikus piebilstot, ka daļai no šiem cilvēkiem slimošanas laikā neviens nav norādījis par obligātu pienākumu reģistrēt savu saslimšanu ar Covid-19, lai pēc tam iegūtu tiesības saņemt izslimošanas sertifikātu.
Deputāts aicināja atcerēties, ka bija periodi, kad Covid-19 testi bija par maksu un bez maksas tie bija pieejami tikai ar ārsta nosūtījumu, savukārt valdība ieteica palikt mājās, īpaši tad, ja konstatēti viegli elpceļu infekcijas simptomi.
Pēc opozīcijas deputātu domām, ir netaisnīgi un diskriminējoši piešķirt pārslimošanas sertifikātu tikai tiem, kuri pārslimojuši un to apstiprinājuši ar testu, bet tiem, kas to nav izdarījuši - nē. "Jo īpaši tāpēc, ka šie noteikumi par iespēju saņemt Covid-19 sertifikātu tajā laikā, kad šie cilvēki slimoja, vispār nebija zināmi un pieņemti," atzīmēja politiķi.
Deputātu ieskatā tautsaimniecībai un īpaši pakalpojumu nozarēm ir svarīgi, lai iespējami vairāk cilvēku būtu ar sertifikātiem, jo tā ir "biļete uz brīvu pakalpojumu saņemšanu". Vienlaikus būšot mazāka vajadzība pēc pabalstiem ietekmētajām nozarēm un mazāks nodokļu kritums valsts budžetā..
Viņuprāt, ir nesaprātīgi iet lielākās piesardzības scenāriju, saprotot, ka Covid-19 ietekme būs ilgstoša. Parlamentārieši minēja, ka epidemiologiem, Veselības ministrijai un valdībai būtu jāvērtē ne tikai zinātnisko publikāciju secinājumi, bet arī citu valstu dažādā pieredze un Latvijas sabiedrības uzvedība, un jāmeklē labākie iespējamie risinājumi, kā mazināt sabiedrības pretestību pret valdības un Saeimas noteiktajiem ierobežojumiem un prasībām Covid-19 izplatības mazināšanai.
Ņemot vērā minēto, opozīcijas pārstāvji ir aktualizējuši jautājumu par antivielu daudzumu, kas būtu slieksnis, kad sertifikātu var saņemt, kā arī par termiņu, līdz kuram pārslimošanas sertifikāts būtu derīgs. Citās valstīs antivielas jau esot kritērijs, lai saņemtu Covid-19 pārslimošanas sertifikātu un arī Latvijā par to būtu jālemj, konsultējoties ar infektologiem un epidemiologiem, uzskata grozījumu autori.
LETA jau ziņoja, ka 25.augustā par šo jautājumu notika diskusija Parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kura neatbalstīja "Saskaņas" deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu piešķirt sadarbspējīgu sertifikātu, pamatojoties uz konstatētu noteiktu Covid-19 antivielu līmeni.
Opozicionārs rosināja papildināt likumu ar normu, kas ļautu ne tikai vakcinētām, testētām un Covid-19 izslimojušām personām saņemt sadarbspējīgus sertifikātus, bet arī personām, kurām konstatēts atbilstošs antivielu līmenis.
Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) toreiz skaidroja, ka nav pietiekamu pētījumu, kas ļautu pārliecinoši teikt, ka pie noteikta antivielu līmeņa personām vakcinācija nav nepieciešama, līdz ar to viņi būtu uzņēmīgi pret vīrusu.
Dūrītis uzsvēra, - ja nevar fiksēt to, kad ir notikusi saslimšana, tad šī iedzīvotāju grupa nebūtu iekļaujama to lokā, kuri ir tiesīgi saņemt šo sertifikātu. Tāpat viņš piebilda, ka izslimojušām personām sertifikāts ir terminēts - līdz 180 dienām kopš saslimšanas brīža. Pēc tam šiem cilvēkiem tik un tā ir jāsaņem vakcīna, pauda politiķis.
Cilvēkiem, kuriem analīzes uzrāda antivielas, bet nav ziņu par saslimšanu, neļauj piešķirt sertifikātu, jo nav zināms inficēšanās brīdis. Attiecīgi nevar noteikt, kad apritēs šīs 180 dienas, kā tas ir izslimojušo personu gadījumā, informēja Dūrītis. Vienlaikus viņš akcentēja, ka antivielas nelielā līmenī var saglabāties ļoti ilgi vai pat visu mūžu, tomēr tās negarantē aizsardzību.
Arī VM eksperte Jana Feldmane iepriekš komisijas sēdē informēja, ka zinātniski ir pierādīts, ka no atkārtotas inficēšanās cilvēks ir vidēji pasargāts sešus mēnešus, tāpēc arī šāds termiņš noteikts Latvijā. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Ilona Liskova skaidroja, ka antivielu līmeni ir ļoti grūti novērtēt, jo antivielas ir cilvēka individuāla atbilde uz tikšanos ar vīrusu.
Feldmane norādīja, ka šīs 180 dienas nevar tikt saistītas tikai ar antivielu līmeni, jo imunitāte veidojās ne tikai no antivielām, bet arī šūnu imunitātes. Tāpat esot gadījumi, kad cilvēkam neuzrādās antivielas, bet viņš ir pasargāts un neinficējas, kā arī otrādi - cilvēks ar augstu antivielu līmeni saslimst.
Tikmēr deputāte Regīna Ločmele (S) piedāvāja papildināt Zariņa priekšlikumu, nosakot, ka noteicošais ir nevis antivielu līmenis, bet ģimenes ārsta konstatējums par saslimšanu. Viņa un deputāts Ivans Klementjevs (S) apgalvoja, ka ir gadījumi, kad testi ir negatīvi, kaut personai ir visi Covid-19 simptomi, kā arī esot gadījumi, kad ģimenes ārsts licis ievērot pašizolāciju bez testa veikšanas, un ļāvis atgriezties darbā jau ar negatīvu testu.
Viņasprāt, tas izskaustu netaisnību, jo cilvēki jūtoties "apbižoti". "Viņi bija slimi, viņiem ir visas pēc-Covid-19 komplikācijas un simptomi, kas raksturīgi tikai šai slimībai, piemēram, garšas un ožas zudums," teica parlamentāriete, vienlaikus piebilstot, ka persona ir informējusi savu ģimenes ārstu par simptomiem, tāpēc ārsts varēšot apliecināt pārslimošanas faktu.
Tam nepiekrita Feldmane, sakot, ka pēc klīniskām pazīmēm nevar noteikt, vai persona slimojusi tieši ar SARS-CoV-2 infekciju. Tāpat viņa uzsvēra, ka pieņemot šādu kritēriju, pastāv risks, ka to neatzīs Eiropas Savienībā (ES) un ar tādu sertifikātu nevarēs ceļot, jo ES izdotā regula paļaujas tikai uz drošu inficēšanās apstiprinājumu.
Bažas par dažādiem antivielu rādītājiem savā paziņu lokā toreiz pauda Ģirģens, stāstot, ka janvārī izslimojušam ģimenes loceklim nesen veikts antivielu tests uzrāda kāpumu līdz 700 vienībām, taču viņš nevarot doties uz pasākumiem. Tikmēr citam ģimenes loceklim, kurš maijā saņēmis vakcīnu, antivielu apmērs esot 60. Lūgts skaidrot, kāpēc tā, Feldmane atbildēja, ka antivielu rādītāji nav standartizēti, tāpēc tos savstarpēji nevar salīdzināt.
Viņa vēlreiz uzsvēra, ka aizsardzība veidojas no antivielām un šūnu imunitātes, ko nevar noteikt laboratorisko izmeklējumu veidā. "Tas, ka pēc pārslimošanas pieaug antivielas nenozīmē, ka cilvēks ir aizsargāts. Iespējams, viņam nestrādā šūnu imunitāte," skaidroja eksperte.
Arī Dūrītis atzīmēja, ka antivielu līmenim nav tiešas korelācijas ar to, vai cilvēks saslims un vai varēs pārnēsāt vīrusu. Tāpat viņš nepiekrita Ģirģena teiktajam par to, ka šiem cilvēkiem nav iespējas piedalīties pasākumos, jo viņiem ir iespēja vakcinēties un iegūt sertifikātu.
Uz to Ģirģens atbildēja ar aicinājumu sakārtot sistēmu ar ģimenes ārstu praksēm, jo konkrētajai personai ārsts teicis, ka nav nepieciešams vakcinēties ar tik augstu antivielu skaitu.
