Šodien biedrības "Dialogi.lv" telpās plkst.16 tiks atklāts Resursu centrs imigrantiem no Ukrainas, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Resursu centrā imigranti no Ukrainas varēs saņemt daudzveidīgus pakalpojumus - valodas kursus, juristu konsultācijas, kā arī varēs tikties ar tautiešiem un nodibināt kontaktus ar vietējiem iedzīvotājiem.
Centra atklāšanas pasākumā piedalīsies Ukrainas vēstnieks Latvijā Rauls Čilačava, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Tieslietu ministrijas pārstāvji, Saeimas un Rīgas domes deputāti, kā arī uzņēmēji, kas nodarbina darbaspēku no Ukrainas.
Rīgā ieradīsies arī viesi no Kijevas - fonda "Open Ukraine" pārstāvji Terēzija Jacenjuka un Irina Deščica. Viena no fonda darbības jomām ir migrācijas procesu izpēte un līdzdalība nacionālās politikas izstrādē darba migrantu no Ukrainas atbalstam ārvalstīs. Atklāšanas laikā klātesošie tiks iepazīstināti arī ar pētījumu, kurā analizēta nepieciešamība pēc strādniekiem no Ukrainas Latvijas darba tirgū, kā arī ar trim līdzīga veida centriem Spānijā - Madridē, Valensijā un Barselonā.
Centra telpās būs skatāma arī izstāde ar eksponātiem no Ukrainas tautas mākslas darinājumu kolekcijas. Telpās apskatāmi izšūti dvieļi (rušņiki), krekli, tautas mākslas meistara Ivana Bilika keramika. Kolekcijā ir arī lietas ar īpašu vērtību - bērna krekls un dvielis no vietas, kas ir svēta katram ukrainim, - Ukrainas tautas dzejnieka Tarasa Ševčenko dzimtā ciemata Kerelivkas.
Centrs izveidots ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un Latvijas valsts atbalstu. Projekta ieviešanā piedalās biedrība "Dialogi.lv", Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība, biedrība "Transporta Efektivitātes centrs" un Latvijas Jūras akadēmija. Partneru izvēle saistīta ar darba migrācijas no Ukrainas specifiku - lielākoties ukraiņu strādnieki Latvijā un citās ES dalībvalstīs ir nodarbināti kuģu remonta uzņēmumos, kuros pietrūkst vietējā darbaspēka ar atbilstošu kvalifikāciju.
Kā norāda biedrības pārstāvji, pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes datiem, šā gada 31.jūlijā Ukrainas pilsoņiem bija izdotas 816 darba atļaujas, no kurām 333 izsniegtas apstrādes rūpniecībā. Nodarbinātības struktūrā šī nozare joprojām dominē - 2008. gadā 36,5% no visām darba atļaujām izsniegtas šajā nozarē, bet 2009. gadā - 40%. Ekonomiskās krīzes laikā nav pieprasījuma pēc strādniekiem celtniecībā: 2009.gadā šajā nozarē izsniegtas tikai 27 darba atļaujas. Nedaudz mazāk nekā puse darba atļauju gan šogad, gan pagājušogad izsniegtas pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju laulātajiem vai Latvijas mācību iestāžu studentiem. Par nozari, kurā viņi plāno strādāt, informācijas nav.
Pagaidām, kā secina "Dialogi.lv" pārstāvji, darbaspēka migrācijai no Ukrainas nav būtiskas lomas Latvijas darba tirgū - vairumā gadījumu darba spēks tiek organizēti ievests uz noteiktu laiku un darbojas atsevišķos ekonomikas segmentos. Arī Latvijas ukraiņu kopiena darba migrācijas iespaidā praktiski nepieaug.
Neskatoties uz minētajiem faktoriem, biedrības skatījumā, tālākai perspektīvai darbam ar ukraiņu darba migrantiem, kā arī tiem Ukrainas pilsoņiem, kuri Latvijā ierodas ģimenes apvienošanas nolūkos, jākļūst par būtisku imigrantu integrācijas politikas sastāvdaļu.