Šovasar Latvijā atklātas vairākas līdz šim nezināmas alu sistēmas
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, ģeologs Dainis Ozols, kartējot Eiropas Savienības nozīmes biotopus, uzskaitot Latvijas alas un atsegumus, šovasar atklājis līdz šim nezināmas alu sistēmas, vēsta LTV Ziņu dienesta korespondentes Aija Kincas veidotais sižets raidījumā "Aculiecinieks".
D. Ozols stāsta, ka kartētas tiek tikai tās alas, kurās var ielīst. “Ar 30 centimetriem pietiek, ja ir 20, tad cilvēks tā īsti nevar ielīst, “ atklāj D. Ozols. Zvēru alas netiek kartētas.
"Tādu cerību, ka Latvijā varētu atrast vēl vienas Riežupes alas, Gūtmaņa alu vai kādu citu milzu plaisu, nav gandrīz nemaz.P rotams, pazemē tukšumi ir, bet cerības ir nelielas. Ir atrastas kādas 10, 12 alas, kuru garums ir trīs, četri, pieci metri. Tajās knapi var ielīst. Izņēmumi ir reti. Kā piemēram, Caurā ala Bezdelīgu klintīs,” teic D. Ozols. Bezdelīgu klintīs ir divas alas. Viena atklāta jau sen. Otra pamanīta tikai šogad.
Dainis skaidroja, ka alas dalās īstajās un neīstajās: “Īstā ir tāda, kur ieeja ir šaurāka un tad seko platāka vieta. Neīstā - kur ieeja ir platāka un tālāk seko šaurums. Lai alu skaitītu kā biotopu, tai jābūt vismaz trīs metrus garai”. Un kur tad tā alu mīlestība radusies? “Nu, alas ir tādas, no ģeoloģijas viedokļa, neizpētītas... “ Pašam ļoti patīkot Ģendertu alas. “Ģendertu ala ir ļoti interesanta, to mēs atradām, apzinot Salacas krastus. Tagad tur ir arī ģeo slēpnis.”
Viss sižets skatāms portālā lsm.lv, raidījumā "Aculiecinieks. Alu cilvēks".