Finanšu pieprasījumā nākamā gada budžetam sabiedrisko mediju darbībai lūgts piešķirt papildus gandrīz 700 000 latu, kas nepieciešami Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijai (LTV).
Pirmo reizi gandrīz divreiz lielāka summa no kopējā maka tiek lūgta arī komerctelevīziju apraides maksas segšanai, to pamatojot ar bezmaksas pieejamības nodrošināšanu visā Latvijā, ko komerctelevīzijas līdz šim segušas no saviem resursiem.
Nākamam gadam LTV no valsts vēlas 7,47 miljonu latu dotāciju, bet LR nepieciešami 4,04 miljoni latu. LTV nākamgad prasa par 455 670 latiem vairāk nekā šogad, bet LR – par 223 000 vairāk.
Dažādiem mērķiem
LTV vairāk naudu vajag, lai nodrošinātu apsardzi Zaķusalas kompleksā, apkurei un nekustamā īpašuma nodokļa samaksai. Tāpat papildu līdzekļi nepieciešami informatīvi dokumentālās telpas paplašināšanai, teātra izrāžu ierakstīšanai un dažādu autortiesību maksājumiem, kā arī pārraižu sagatavošanai vājdzirdīgajiem un vājredzīgajiem.
"Pašmāju seriāls jebkurā gadījumā nākamgad LTV ēterā atgriezīsies," apņēmības pilns ir LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Viņš norāda, ka papildu finansējums nepieciešams "minimālo vajadzību nodrošināšanai", lai gan LTV ir izstrādājusi plašāku budžetu, kas ir iesniegts Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP).
Radio lētāka apraide
LR papildu nauda nepieciešama apraides izmaksu segšanai, reģionālajiem korespondentiem un korespondentu punktam Briselē. Šogad par LR apraides nodrošināšu budžetā atrasti papildus 180 000 latu, kas sākotnēji nebija plānoti. "Tos sedzām no citām izdevumu pozīcijām – nepērkam pamatlīdzekļus, neveicam telpu remontu," Neatkarīgajai stāsta LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts un turpina, "ilgstoši tā nevarēs dzīvot. To [iekārtu iegādi, remontu veikšanu] var nedarīt gadu, divus, nevis mūžīgi. Bijām ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) sagatavojuši līgumu par atlikto maksājumu, bet beigās līdzekļus atradām, un šogad tā vairs nav problēma."
Pēdējo reizi LVRTC radio apraides izmaksas pārskatīja 2006. gadā un šāgada jūlijā nolēma radio programmu pārraidīšanas tarifus nākamgad samazināt gandrīz par 12 procentiem. "LVRTC tarifu samazinājumu piedāvāja vasarā, lai raidorganizācijas jau laikus to varētu ieplānot nākamā gada budžetā. Ceram, ka ar šo soli palīdzēsim radiostacijām pārvarēt tirgus lejupslīdes periodu," cer LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Tāpat kā ciparu TV apraidē, arī radio apraidē LVRTC piederošā infrastruktūra ļauj nodrošināt signāla pieejamību 99% Latvijas teritorijas. Tikai atšķirībā no radio apraides nodrošināšanas tarifu samazinājums nav plānots televīzijai. Lai programma būtu redzama bezmaksas Virszemes TV pakā, katram kanālam jāsedz 650 000 latu lielas apraides izmaksas.
Dz. Kolāts uzsver, ja nākamā gada budžetā neizdosies atrast papildu finansējumu korespondenta darba nodrošināšanai Briselē, tad to, visticamāk, nāksies atsaukt un valsts zaudēs vienīgo Eiropas Savienības institūciju darba atspoguļotāju.
Sūdzas par ieņēmumiem
NEPLP uzsver, ka sabiedriskie mediji jau kopš neatkarības atjaunošanas finansēti nepareizi, neinvestējot pamatlīdzekļos un neparedzot attīstību veicinošas investīcijas. Tas radījis situāciju, ka trešdaļa pamatlīdzekļu pašlaik ir bez vērtības.
Krīzes laikā LTV un LR dotācija no valsts samazināta par 35 procentiem, tāpat par 40 procentiem samazināti izdevumi. NEPLP norāda, ka televīzijas un radio ienākumi, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājušies par vairāk nekā 4,8 miljoniem latu. Padome vērš valdības uzmanību, ka saskaņā ar jauno plašsaziņas līdzekļu likumu, kas stājās spēkā 11. augustā, valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā.
Gatavi pamest bezmaksas paku
Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka, kura pārstāv divu komerctelevīziju – LNT un TV3 – intereses, neslēpj valsts vienaldzību saistībā ar medijiem. G. Līdaka ir pārliecināta, ka līdzīgi kā LTV, arī TV3 un LNT pilda valsts programmu. "Vismaz minimumu, lai tie, kam nav pieejami maksas kanāli, varētu skatīties šos kanālus. Tas nav stāsts, ka komerckanāli grib ko par velti. Visu šo laiku tie ir maksājuši par apraidi, lai skatītāji tos redzētu bezmaksas apraidē, taču šo sociālo funkciju – maksāt milzīgās apraides izmaksas – komerckanāli vairs nav spējīgi pildīt," pārliecināta ir G. Līdaka. Tādēļ NEPLP valdībai un Satiksmes ministrijai nosūtījusi vēstuli, kurā lūdz piešķirt dotāciju ne tikai sabiedriskajiem, bet arī komercniekiem. Pagaidām komerctelevīzijas nav apsvērušas iespēju pārtraukt dalību bezmaksas apraidē, piemēram, no nākamā gada, taču tāds variants ilgtermiņā tiek apspriests.