Valsts kontrole: Pastāv bažas par kvalitatīvu publisko ūdeņu apsaimniekošanu pašvaldībās
Valsts kontrole (VK) veicot revīziju 12 Latvijas pašvaldībās, lai noskaidrotu, kā tās rūpējas par pārvaldībā nodotajiem publiskajiem ūdeņiem, secinājusi, ka pastāv bažas par kvalitatīvu publisko ūdeņu apsaimniekošanu, kas saistīta ar to piekļuves nodrošināšanu iedzīvotājiem, peldvietu drošībā un labiekārtojumā, kā arī jautājumos par zveju un saimniecisko darbību uz ūdeņiem vai to piekrastēs.
VK šodien paziņojumā masu medijiem atgādina, ka Latvija ir viena no ūdeņiem bagātākajām Eiropas valstīm, jo tā var lepoties ar 2256 ezeriem un aptuveni 12 500 upēm, kā arī gandrīz 500 kilometrus garo Baltijas jūras piekrasti un tās pludmalēm.
Tomēr, lai nodrošinātu ūdeņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un to saglabāšanu nākamajām paaudzēm, pieejamību iedzīvotājiem un veicinātu ekonomisko attīstību, ir jāsabalansē vides, rekreācijas un saimnieciskās darbības aspekti.
VK norāda, ka vides ilgtspējas aspektā normatīvais regulējums nosaka prasības riska ūdensobjektu aizsardzībai nolūkā novērst virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanos Latvijā. Lai ūdens kvalitāti uzlabotu, ir jāapzina un jāizvērtē situācija valstī kopumā un jānosaka rīcības virzieni un uzdevumi. Tomēr revīzijā ir konstatēts, ka pašvaldībās tiek apzināti riska ūdensobjekti un tiek noteiktas un veiktas darbības situācijas uzlabošanai, tomēr lielākoties tās nav uzskatāmas par sistemātiskām. Pašvaldībās veikto darbību daudzums saistībā ar ūdens kvalitātes uzlabošanu ir salīdzinoši neliels salīdzinājumā ar citām pašvaldību veiktajām aktivitātēm ar publiskajiem ūdeņiem nesaistītās jomās.
Šajā aspektā ir arī labie piemēri, to skaitā ir Carnikavas novads, kura ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izceltas ar virszemes un pazemes ūdeņu izmantošanu, aizsardzību un apsaimniekošanu saistītas aktuālas risināmās problēmas: notekūdeņu novadīšana Baltijas jūrā, meliorācijas sistēmu neapmierinošais tehniskais stāvoklis, pavasara plūdi un krastu erozija Gaujas upes krastos. Pozitīvi piemēri ir arī Liepājā, Jūrmalā un Engures novadā. Tomēr kopumā, lai gan valsts mērogā ir izvirzīti mērķi dabas resursu saglabāšanai un aizsargāšanai, Latvijas pašvaldībās šiem jautājumiem netiek piešķirta būtiska nozīme.
Arī publisko ūdeņu pieejamība iedzīvotāju atpūtai pašvaldībās nereti ir ar zemu prioritāti. Projekti, kas vērsti uz kvalitatīvas un drošas atpūtas nodrošināšanu, bieži vien izriet nevis no pašvaldības plānošanas dokumentiem un skaidras vīzijas par mērķiem, kādus pašvaldība šai jomā vēlas sasniegt, bet gan no sekmēm piesaistīt finansējumu atsevišķiem projektiem.
Lai procesu varētu uzskatīt par mērķtiecīgu un atbilstošu iedzīvotāju interesēm, pašvaldībām būtu jāuzklausa iedzīvotāju viedoklis un tas jāiekļauj pašvaldības attīstības plānos, nosakot mērķus, resursus, sasniedzamos rezultātus, kritērijus īstenojamo projektu izvēlei un citas darbības.
Tomēr praksē, lai arī iedzīvotāju aptaujas un sabiedriskā apspriešana pašvaldībās notiek, tajās sniegtie priekšlikumi reti kad atspoguļojas attīstības plānos kā konkrēti mērķi un uzdevumi ar noteiktu prioritāti. Par to liecina veikto iedzīvotāju aptauju rezultāti, kur iedzīvotāju vērtējums pašvaldību veiktajām darbībām attiecībā uz vidi, teritoriju labiekārtojumu, atpūtas un tūrisma iespējām ir zems, piemēram, Rēzeknes novada iedzīvotāju aptaujā.
Revidenti konstatēja būtiskas nepilnības vairākos apsaimniekošanas aspektos, kas saistīti ar apsaimniekošanas uzdevumu un darbu plānošanu, darbu izpildes uzraudzību un atskaitīšanos par paveikto.
Gadījumos, kad publiskos ūdeņus apsaimnieko pašvaldību iestādes, galvenokārt pagastu pārvaldes, netiek izstrādāti darba plāni un netiek gatavotas atskaites par paveikto. Lai gan atbildīgie darbinieki veic publisko ūdeņu apsekošanu dabā, tomēr tas netiek dokumentēts. Vienlaikus, piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldības Komunālās pārvaldes darbinieki regulāri veic publisko ūdeņu un tiem piegulošās teritorijas apsekošanu dabā un plānošanas sanāksmēs informē par teritorijas tīrību un uzstādītās infrastruktūras fizisko stāvokli - tas izceļams kā pozitīvs piemērs.
Vērtējot līgumu izpildi kontekstā ar publisko ūdeņu apsaimniekošanas nodošanu citai personai, konstatēts, ka pašvaldības nepietiekami uzrauga veikto darbu kvalitāti, kā arī nodotās tiesības, tajā skaitā ienākumu gūšanu par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību licenču izplatīšanu. Revīzijā konstatēts, ka atskaites galvenokārt tiek iesniegtas par piešķirtā finansējuma izlietojumu, bet ne par uzdotā darba izpildīto apjomu un kvalitāti. Rezultātā pēc revidentu veiktās aplēses no licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medībām pašvaldībās kopumā nav gūti ieņēmumi vismaz 267 428 eiro apmērā.
Latvijā ir 57 oficiālas peldvietas, tostarp 24 atrodas revīzijas izlasē iekļautajās pašvaldībās. Vienlaikus rekreācijas iespējas iedzīvotājiem ir pieejamas arī citās - neoficiālajās peldvietās. Peldvietu apsaimniekotājs ir atbildīgs par peldvietas izveidošanu, uzturēšanu, drošības un higiēnas prasību ievērošanu, kā arī par informatīvo uzrakstu un citas ar peldvietu saistītas informācijas izvietošanu.
Kaut gan peldvietas, pateicoties aktīvai pašvaldību darbībai, tiek atbilstoši apsaimniekotas, labiekārtotas un tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības, informācija par publisko ūdenstilpju, pludmaļu, oficiālo un neoficiālo peldvietu sasniedzamību, pieejamību un iekārtojumu vienkopus iedzīvotājiem nav pieejama.
Pašvaldību mājaslapās kopumā ir atrodama informācija par tūrisma iespējām attiecīgās pašvaldības teritorijā, tomēr pusei jeb 50% revīzijā iekļauto pašvaldību mājaslapā nav sniegta informācija par tūrisma objekta labiekārtojuma apjomu un piekļuves iespējām. Tāpat nevienā pašvaldības mājaslapā nav pieejama informācija par atpūtas iespējām personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Ne pašvaldību mājaslapās, ne dabā nav norādītas konkrētas piekļuves iespējas licencētās makšķerēšanas vietām, kā arī iespējas laivu nogādāšanai un automašīnu novietošanai - tas varētu sagādāt grūtības makšķerniekiem, vēžotājiem un zemūdens medniekiem.
Sabiedrība kopumā kļuvusi aktīvāka, tāpēc daudzi arvien vairāk priekšroku dod pilnvērtīgai atpūtai dabā, arī pie un uz ūdeņiem. Lai organizētu atpūtnieku plūsmu un gādātu par drošību uz un pie ūdeņiem, pašvaldības ir noteikušas kuģošanas un peldlīdzekļu izmantošanas ierobežojumus savā administratīvajā teritorijā esošajos publiskajos ūdeņos. Tomēr praksē ūdenstilpju izmantošanas uzraudzības pasākumi netiek atbilstoši nodrošināti, jo revīzijā redzētais liecina, ka tie tiek plānoti tikai vienā izlasē iekļautajā pašvaldībā.
Par drošības un kārtības uzraudzības nozīmīgumu liecina arvien biežāk konstatētie pārkāpumi - kuģošanas un peldlīdzekļu vadīšana reibumā vai bez vadītāja apliecības, tā apdraudot apkārtējos.
Par nepilnīgu uzraudzību liecina arī tas, ka publisko ūdeņu teritoriju izmantošanas likumības kontroles un nodrošināšanas pasākumos pašvaldību institūcijas bieži vien iesaistās novēloti - neapseko un neuzrauga personu rīcību. Tas prasa pašvaldību resursu izlietošanu nelikumīgu rīcību, piemēram, būvējot pie un uz ūdeņiem, seku novēršanai.
Lai gan pašvaldības sniedz arī maksas pakalpojumus saistībā ar publisko ūdeņu izmantošanu, pat šai jomā konstatētas neatbilstības. Vairākās pašvaldībās nav izstrādāta metodika, kā noteikt pakalpojuma cenu, vai arī šī metodika netiek ievērota. Tāpat nav nodrošināta ieņēmumu un izdevumu nodalīta grāmatvedības uzskaite, un netiek veikti izmaksu aprēķini, lai precīzi un pamatoti noteiktu maksu par sniegto pakalpojumu. Turklāt, neraugoties uz pastāvīgu izmaksu pieaugumu, daudzos gadījumos pakalpojumu maksa netiek aktualizēta gadiem ilgi.
Kā negatīvs piemērs minama situācija Pāvilostā, kur, nosakot nepamatotu maksu, pēc revidentu aplēses nav gūti ieņēmumi no Pāvilostas jahtu ostā sniegtajiem piestātņu nomas pakalpojumiem jahtām vismaz 5097 eiro apmērā. Kopumā četrās izlasē iekļautajās mazajās ostās par jahtu ostu sniegtajiem pakalpojumiem, iespējams, nav gūti ieņēmumi vismaz 20 388 eiro apmērā.
Lai atbalstītu pašvaldības publisko ūdeņu pārvaldības jomas sakārtošanā no vides, pieejamības un saimnieciskās darbības aspekta, Valsts kontrole ir sniegusi vairākus ieteikumus revīzijā iekļautajām pašvaldībām. Tomēr, apzinoties, ka līdzīgas problēmas pastāv arī citās Latvijas pašvaldībās, ir sagatavota pašvērtējuma anketa un metodiskie materiāli, kas pieejami jebkurai pašvaldībai un interesentiem. Plānots arī seminārs par publisko ūdeņu jomas sakārtošanu pašvaldību mācību centrā.