Levits uzrunājot Saeimu aicina steidzami divās jomās īstenot pārmaiņas

Valsts prezidents Egils Levits šodien uzrunājot Saeimu, aicināja deputātus līdz pilnvaru beigām turpināt iesāktās reformas un likt pamatus citām kritiski svarīgām reformām, kas ietekmēs mūsu dzīvi ilgtermiņā.

Viņaprāt, gads ir gana, lai to izdarītu līdz galam. Valsts prezidents atklāja, ka redz divās jomās nepieciešamību steidzami īstenot pārmaiņas - saistībā ar iekšējo drošību un valsts strukturālo atpalicību.

Levits skaidroja, ka pandēmija bija stresa tests mūsu veselības aprūpes sistēmai, tomēr šobrīd stresa testu izejot valsts robežsardze. "Ja pandēmija parādīja, cik veselības aprūpes sistēma bija negatava, tad robežsardze to iztur godam," teica valsts augstākā amatpersona.

Tāpat viņš norādīja, ka šī nav bēgļu krīze, bet gan hibrīdkarš. Pēc Levita teiktā, bēgļi var lūgt patvērumu ierodoties pirmajā drošajā valstī, kas šajā gadījumā ir Baltkrievija. Viņš piebilda, ka Baltkrievijā viņus nevajā, bet gan izsniedz tūristu vīzas.

"Humānu apsvērumu dēļ Latvija uz noteiktu laiku var uzņemt atsevišķus cilvēkus, bet pirmajā vietā ir jautājums par Latvijas, Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējās robežas aizsardzību," uzsvēra Levits, norādot, ka pirmais uzdevums ir to nosargāt. Tāpēc steidzami un ātri nepieciešams izbūvēt robežu ar Baltkrieviju. Vienlaikus Valsts prezidents prātoja, vai tiešām bija jāpienāk šādai krīzei, lai mēs ieraudzītu, cik neaizsargāta ir mūsu robeža ar Baltkrieviju.

Levits uzskata, ka robežas izbūve jānosaka kā daudzgadu prioritāte, lemjot par 2022.gada budžetu jau šogad. Viņš stāstīja, ka konsekventi un atbilstoši NATO standartiem jau ilgāku laiku tiek nostiprināta valsts ārējā drošība, kas mums ir ļoti labā līmenī, tomēr tagad esot pienācis laiks nostiprināt arī valsts iekšējo drošību.

Valsts augstākā amatpersona savā uzrunā teica, ka robežsargi sargā Latvijas robežu, tomēr neesot pareizi, ka viņiem no mājām uz dienesta vietu jāmēro, piemēram, 30 kilometri, tomēr degviela par mēroto ceļu jāsedz pašiem. Tāpat viņš norādīja, ka arī ugunsdzēsēji uz izsaukumiem dodas ar padomju okupācijas gados ražotām mašīnām, kas neesot pieņemami.

"Digitālie rīki tiek izmantoti, lai mūsu valstij nedraudzīgi iekšēji un ārēji spēki slēptā veidā ietekmētu Latvijas politiku un ekonomiku," pauda Levits, vienlaikus atzīmējot, ka iekšlietu sistēmā jāveido attiecīgi sagatavotu un izglītotu kiberpolicijas vienību. Viņaprāt, ir pēdējais laiks to darīt, ņemot vērā, ka esam hibrīdkara fokusā, un mūsu informācijas tehnoloģijas esot tālu no nepieciešamā.

Valsts prezidents arī aktualizēja neapmierinošu lietu izmeklēšanas ilgumu un nepieciešamību pēc adekvātas kvalifikācijas operatīvajiem darbiniekiem, tāpēc, viņaprāt, jau no nākamā gada budžeta jāatvēl līdzekļi moderna izmeklētāju un operatīvo darbinieku mācību centra. "Tas ir vairāku gadu darbs, bet to ir jāsāk," atzīmēja Levits.

Tāpat pakāpeniski nepieciešams izlīdzināt atalgojumu atšķirības starp iekšlietu jomu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pēc viņa teiktā, iekšlietu nozare ilgi nav bijusi uzskatīta par prioritāti un tā turpināties vairs nevarot.

"Mums visiem kopā jāiedziļinās un jāatrod risinājums problēmai, kas kļūst arvien redzamāka - Latvija atpaliek," teica prezidents, piebilstot, ka šī atpalicība ir strukturāla. Latvijas ekonomika ilgtermiņā atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, kā arī arvien biežāk ir atrodama ES reitingu beigu galā. Kā piemērus viņš minēja to, ka 57% Latvijas iedzīvotāju nav digitālo prasmju, kas Eiropā tiek vērtēts kā kritisks rādītājs, kā arī Latvijai ir mazākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) darbinieku skaits proporcijā no visu nodarbināto kopskaita. No prezidenta teiktā izriet, ka modernā sabiedrībā tas tā nevarētu būt.

Tomēr galvenais iemesls šai atpalicībai esot redzams valsts nespējā piedāvāt visiem iedzīvotājiem galveno resursu - kvalitatīvu izglītību. "Mūsu izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un ekonomikas politikas nav bijušas sazobē. Tās nav bijušas vienotā ķēdē, kur visi posmi darbotos ar lielāko atdevi," uzsvēra Levits, piebilstot, ka tas ir iemesls Latvijas strukturālajai atpalicībai, kas redzama arvien vairāk.

Viņaprāt, parlamentam šī atlikušā gada laikā ir šo "apburto loku" jāpārrauj un, pirmkārt, jāveic ilgstoši aizkavētā skolu tīkla sakārtošana. "Zināšanas, ko skolēni iegūst nevar būt atkarīgas no tā, kur viņi dzīvo un kādā skolā mācās," pauda prezidents, paužot cerību, ka Saeima to izdarīs šī sasaukuma laikā.

Tāpat jāturpina augstskolu reforma, uzskata Levits, norādot, ka jānovērš augstskolu sadrumstalotība un jāveicina to starptautiskā konkurētspēja. Amatpersona aicināja nākamā gada budžetā palielināt Latvijas zinātnes bāzes finansējumu, kas šobrīd ir katastrofāli zems - trīs reizes mazāks nekā vidēji ES.

LETA jau ziņoja, ka Saeimā 2022.gada budžeta projektu jāiesniedz līdz 15.oktobrim.