Līdz gada beigām LTV7 pārraidīs ziņu raidījumus krievu valodā

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) atbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) piedāvājumu līdz šī gada beigām LTV7 lineārās televīzijas apraidē nodrošināt ziņu raidījumu krievu valodā un padziļināti vērtēs atsevišķas kabeļtelevīzijas operatoru platformās retranslējamas sabiedrisko mediju mazākumtautību platformas programmas izveidi, informēja LTV komunikācijas speciāliste Anita Jansone.

LTV ir piedāvājusi un SEPLP atbalstījusi tās izstrādāto redzējumu mazākumtautību satura pieejamības turpmākai nodrošināšanai lineārajā televīzijā. LTV lēmums paredz līdz gada beigām LTV7 turpināt pārraidīt ziņas krievu valodā un padziļināti izpētīt iespēju 2022.gadā veidot atsevišķu kanālu mazākumtautībām kabeļtīklos.

LTV valdes loceklis Ivars Priede atzīmēja, ka LTV kā sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa mērķis ir uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju, tai skaitā sniedzot objektīvu un daudzveidīgu saturu Latvijas mazākumtautību auditorijai neatkarīgi no mediju formāta un kanāla.

Lai nodrošinātu uzticama mazākumtautību satura pārraidīšanas nepārtrauktību lineārajā apraidē, LTV piedāvā līdz ar jaunās multimediju platformas "rus.lsm.lv", kas tiek veidota uz sabiedrisko mediju portāla "lsm.lv" bāzes, startu septembra vidū mazākumtautībām domāto saturu, tomēr vēl pilnībā nepārcelt no LTV7 programmas. Līdz 2021.gada beigām LTV7 katru vakaru ap plkst.19 joprojām būtu skatāmas ziņas krievu valodā.

Tāpat līdz gada beigām būtu jārod risinājums, kā izveidot atsevišķu kabeļtelevīzijas operatoru platformās retranslējamu mazākumtautību lineārās televīzijas programmu un no 2022.gada janvāra nodrošināt satura vienības gan šim kanālam, gan mazākumtautību multimediju platformai. LTV ieskatā, viens no obligātiem šādas programmas izveides priekšnosacījumiem ir tās obligāta iekļaušana kabeļtelevīzijas operatoru pamata piedāvājumā.

LTV 2018.gadā izstrādāja un 2020.gadā papildināja koncepciju "LTV multimediju satura platforma mazākumtautībām", ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu to apstiprināja 2020.gada jūlijā. Saskaņā ar izstrādāto platformas ieviešanas laika grafiku septembra vidū darbu sāks jaunā multimediju platforma "rus.lsm.lv", integrējot LTV un "lsm.lv" saturu, kā arī daļu no Latvijas Radio 4 satura mazākumtautību valodās.

Platformas satura piedāvājums iekļaus gan teksta un grafisko informāciju, gan video un audio pēc pieprasījuma, kā arī tiešraidē straumētus video formātus un pasākumu tiešraides.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzdevusi SEPLP sagatavot risinājumu, lai novērstu LTV krievu valodas raidījumu tradicionālās auditorijas iespējamo samazināšanos.

Komisija šādi lēma, jo vairāki nozares pārstāvji norādīja uz problēmām ar likumprojektā paredzēto formulējumu. Atsevišķi deputāti rosināja šos grozījumus sākotnēji atbalstīt, lai tos vēlāk uzlabotu, taču komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš paziņoja, ka tādā gadījumā nebūs iespējams mainīt neprecizitātes likumprojekta anotācijā. Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (S) gan skaidroja, ka likumprojektu tā izskatīšanas gaitā būtu iespējams precizēt.

Kaimiņš rosināja, ka SEPLP ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) administratīvo atbalstu divu nedēļu laikā sagatavotu alternatīvu piedāvājumu. SEPLP vadītājs Jānis Siksnis gan vērsa uzmanību, ka padomei vēl nav nepieciešamie darbinieki, tāpēc neapstiprināja, ka risinājumu izdosies sagatavot konkrētajā laika posmā. NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš apstiprināja, ka viņa vadītā padome sniegs administratīvo atbalstu SEPLP.

Kā ziņots, Saeimas vairākums iepriekš nodeva izskatīšanai komisijās "Saskaņas" likumprojektu, kas paredz, lai novērstu būtisku sabiedrisko mediju raidījumu krievu valodā auditorijas samazināšanos un Krievijas propagandas televīziju popularitātes pieaugumu Latvijā, teikts attiecīgā grozījumu projekta anotācijā.

Grozījumi tika iesniegti saistībā ar LTV raidījumu krievu valodā aiziešanu uz multimediju platformu, kas ir paredzēta šogad rudenī, skaidroja Cilevičs.

"Lielākā esošās auditorijas daļa (piemēram, ikdienas ziņas skatās 30 000-40 000 cilvēku) tiks neatgriezeniski zaudēta, jo pārsvarā tie ir gados veci un ne īpaši turīgi cilvēki, kas dod priekšroku tradicionālām platformām, pirmkārt, kabeļtelevīzijai," norāda "Saskaņas" deputāti, kuri rosināja paredzēt iespēju jaunos raidījumus turpināt vērot arī tradicionālā televīzijas formātā.