Golubeva mudina novērst migrācijas plūsmu izmantošanu kā politiskās ietekmes instrumentu
Jānovērš jebkādus mēģinājumus izmantot migrācijas plūsmas kā politiskās ietekmes instrumentu, šādu nostāju Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē par situāciju Afganistānā paudusi Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Kā informēja iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika, tikšanās tika organizēta, reaģējot uz notikumiem Afganistānā. Sanāksmē apstiprināja paziņojumu par situāciju Afganistānā, kurā ietverti pasākumi, kas būtu jāveic ES.
Starp veicamajiem pasākumiem ir, piemēram, apņemšanās pēc iespējas ātrāk evakuēt no valsts tos Afganistānas pilsoņus, kuri pēdējo gadu laikā ir sadarbojušies ar ES, nepieciešamība rīkoties, lai Afganistāna nekļūtu par patvērumu teroristiem un organizētās noziedzības grupām un lai situācija šajā valstī neradītu jaunus draudus ES pilsoņu drošībai, vienotas un savstarpēji koordinētas ES pieejas nodrošināšana, lai neatsāktos nekontrolētas liela apjoma migrācijas plūsmas, un nepieciešamība turpināt darbu pie efektīvas ES ārējo robežu apsardzības.
Paziņojumā arī norādīts, ka personu pārvietošana var notikt tikai uz brīvprātības principa pamata, kas ļauj dalībvalstīm pašām, izvērtējot savu nacionālo kapacitāti, pieņemt atbilstošus lēmumus.
"Neskatoties uz to, ka primāri potenciālās migrācijas plūsmas varētu virzīties uz ES robežām dienvidos, nedrīkst aizmirst arī par ES austrumu robežas stiprināšanu, īpaši ievērojot pašlaik notiekošo Baltkrievijas īstenoto hibrīdoperāciju pret Latviju, Lietuvu un Poliju. Nepieciešams novērst jebkādus mēģinājumus izmantot migrācijas plūsmas kā politiskās ietekmes instrumentus. Mums ir ne tikai jāseko līdzi notikumiem kontekstā ar migrāciju, bet arī ES līmenī jāgatavojas koordinētām un savlaicīgām atbildēm," teikusi Golubeva.
Kā ziņots, ES otrdien paziņoja, ka strādās pie tā, lai nepieļautu plašu patvēruma meklētāju pieplūdumu no Afganistānas, nodrošinot palīdzību reģionam un stingri aizsargājot robežas, vienlaikus bloks nepauda nekādu specifisku apņemšanos par cilvēku uzņemšanu masveidā, pēc tam kad pie varas Afganistānā nonākusi radikālo islāmistu kustība "Taliban".
"Balstoties gūtajās mācībās, ES ir apņēmusies rīkoties kopīgi, lai nepieļautu nekontrolējamu plaša mēroga nelegālās migrācijas kustību atkārtošanos, kādas tika pieredzētas agrāk," teikts ES iekšlietu ministru sanāksmē Briselē pieņemtajā paziņojumā.
ES norādīja, ka tā strādās ar Afganistānas tuvākā reģiona valstīm, lai "stiprinātu to spējas nodrošināt aizsardzību, cienīgus un drošus uzņemšanas apstākļus" bēgļiem.
Luksemburgas ārlietu un imigrācijas ministrs Žans Aselborns publiski iepriekš tika mudinājis iekļaut paziņojumā nopietnāku apņemšanos attiecībā uz jaunu mītnes vietu nodrošināšanu afgāņiem, kas bēg no "Taliban".
ES galu galā tikai norādīja, ka "atbalsts mītnesvietas maiņas formā var tikt sniegts uz brīvprātības pamata, prioritāti nosakot mazāk aizsargātiem cilvēkiem, tādiem kā sievietes un bērni".
Noslēdzoties ASV un citu ārvalstu militāro kontingentu izvešanai no Afganistānas, talibi šomēnes izvērsa vispārēju uzbrukuma operāciju un īsā laikā savās rokās sagrāba teju visu valsts teritoriju, bet 15.augustā viņu rokās krita arī galvaspilsēta Kabula.
Talibu kontrolē vienīgi nav nonākusi Pandžšīras province, kur talibu oponenti izveidojuši pretošanās centru pret radikālo islāmistu režīmu.
Kabulas lidostu, kur divas nedēļas notika vērienīga ārzemnieku un apdraudēto afgāņu evakuācijas operācija, pēdējā ASV karavīru grupa pameta naktī uz otrdienu, noslēdzot 20 gadus ilgušo ASV militāro misiju Afganistānā.