Šogad graudu raža būšot mazāka, nekā cerēts
Laika apstākļu ietekmē, tostarp lielā karstuma dēļ šogad graudi ir sīki un nokults mazāks ražas apmērs, nekā cerēts, atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Viņš norādīja, ka ziemas kviešu un ziemas rapša raža būs par apmēram 20% mazāka nekā pērn, savukārt ziemas rudziem samazinājums būs par 10%.
"Iemesls - graudaugu pāragrā nogatavošanās jeb nokalšana, ko izraisīja jūlija augstās gaisa temperatūras un mitruma trūkums," skaidroja Balodis, piebilstot, ka minēto laika apstākļu ietekmē graudi ir būtiski sīkāki un tādējādi nokults daudz mazāk, nekā cerēts.
Vasarāju ražas samazinājums salīdzinājumā ar 2020.gadu, pēc LLKC speciālistu aplēsēm, varētu būt no 25% līdz 40%.
Balodis pauda, ka vasaras kviešiem un vasaras miežiem raža varētu būt par 35% mazāka nekā pērn, auzām - par 25%, bet vasaras rapsim - par 40% mazāka.
"Vasarājiem šī sezona bijusi īpaši nepiemērota labu ražu ieguvei," atzina Augkopības nodaļas vadītājs, norādot, ka salīdzinoši vēlāka sēja kombinācijā ar karstuma viļņiem jūnija izskaņā un jūlijā būtiski samazināja cerību uz pieņemamu ražu. Vasaras karstums un sausums sakrita ar vasarājiem tik kritisko ražas veidošanās periodu, kad tika novērota pat daļēja graudu neaizmešanās.
"Par laimi, graudus izdodas realizēt, un to cena ir arī augstāka nekā pērn, kas nedaudz uzlabo graudaudzētāju situāciju. Savukārt vēl nenovāktajos aptuveni 10% platību graudu kvalitāte, cerams, atbildīs lopbarībai," minēja Balodis.
Pēc LLKC rīcībā esošās informācijas, ziemas kvieši Latvijā šogad aizņēma 425 200 hektāru, un to ražība šogad ir 4,64 tonnas no hektāra, bet kopraža plānota 1,973 miljonu tonnu apmērā. Ziemas rapša platības šogad Latvijā aizņem 132 200 hektāru, un to ražība ir 2,68 tonnas no hektāra, bet kopraža prognozēta 354 400 tonnu apmērā.
Vienlaikus vasaras kviešu platības Latvijā aizņem 113 200 hektāru, to ražība ir 2,72 tonnas no hektāra, bet kopraža - 307 800 tonnu. Tikmēr kartupeļi iestādīti 7000 hektāru platībā ar ražību 20,2 tonnas no hektāra un plānota kopraža ir 141 500 tonnu apmērā.
LLKC darbojas kopš 1991.gada. Tā mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.