Nākamā gada valsts budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt 14. oktrobrī

© f64.lv, Kaspars Krafts

Nākamā gada valsts budžeta projektu finanšu ministrs varētu iesniegt parlamentā 14.oktobrī, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē teica Finanšu ministrijas (FM) Valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme.

No ierēdnes teiktā izriet, ka budžets varētu tikt iesniegts oktobra vidū, un pēc tam ar Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP) būs jāvienojas, kā to skatīs parlamentā.

Spēkā esošā norma nosaka, ka Ministru kabineta izstrādātais gadskārtējā valsts budžeta likumprojekts jāiesniedz izskatīšanai Saeimā līdz 15.oktobrim.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets pirms nedēļas izskatīja FM sagatavoto ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi, paredzot 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8,741 miljarda eiro apmērā un 2023.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 8,568 miljarda eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 668,1 miljonu eiro 2022.gadam un par 732,3 miljoniem eiro - 2023.gadam.

2024.gadam izdevumi noteikti 8,543 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti par 706,5 miljoniem eiro.

FM skaidroja, ka būtiskākās izmaiņas 2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido paredzētais finansējums 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai - 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam - 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie izdevumi 14,5 miljonu eiro apmērā.

Tāpat 2022.gadam izdevumu pieaugumu ietekmē valsts plānotais līdzfinansējums 316,8 miljonu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai.

Savukārt no ārvalstu finanšu palīdzības 22,4 miljoni eiro papildus plānoti Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projektiem, kā arī 10,9 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijai dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais