Valsts svētkos lepojas ar Latviju
Aicinājums valsts svētku dienā piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes guva dzirdīgas ausis. Vakar ielās bija redzami cilvēki, kuri, šķiet, vairs nepiekrita teicienam: es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti.
Arī Valsts prezidents Valdis Zatlers savā ikgadējā uzrunā pie Brīvības pieminekļa atgādināja par patriotismu: "Kas ir patriotisms? Patriotisms ir mūsu piederības izjūta, atbildība un sadarbība. Patriotisms ir arī pilsoniskā atbildība – personiska atbildība par to, kas notiek valstī.
\Kaut arī Valsts prezidenta uzrunas saturs Latvijas proklamēšanas gadadienā ir vairāk vai mazāk paredzams, cilvēki bija priecīgi dzirdēt nevis rāšanos vai pamācības, bet cilvēciskus vārdus un pozitīvu noskaņu: "Un mēs katrs pats zinām, ko esam izdarījuši savas valsts labā, ko katrs esam ziedojis kopīgai lietai – kāds strādājis vairāk, kāds zaudējis un no jauna atradis darbu, kāds cits īstenojis savu ideju – atvēris veikaliņu, uzsācis mājražošanu –, kāds cits spējis būt ražīgāks savā darbā, kāds kļuvis par politiķi, kāda cita ģimenē ir ienācis un tiek audzināts mazs jaunais Latvijas pilsonis…"
Par spīti miglai un netīkami smīlājošajam lietum, Nacionālo bruņoto spēku vienību parādi krastmalā vēroja vairāki tūkstoši cilvēku. Daudzi turēja rokās sarkanbaltsarkanos karodziņus un pēc parādes beigām, kad militārā tehnika devās prom, jaunieši māja ar rokām, sveicinot karavīrus. Neatkarīgā novēroja, ka tie, kas nebija tikuši pie jauniešu dalītajiem sarkanbaltsarkanajiem atribūtiem, tos iegādājās Galerijā Centrs jau pēc parādes.
Puišeļu grupiņa no kādas Pārdaugavas skolas pilnām mutēm apsprieda redzēto, bet Neatkarīgajai atzinās, ka uz parādi pamudinājusi atbraukt skolotāja. Puikas to nenožēlojot. Inese ratiņos stumdīja dēlēnu Rūdolfu un teica, ka nav varējusi nenākt, kaut arī mazais vēl zīdainis – parādi skatoties katru gadu, jo tāda esot ģimenes tradīcija. Iespējams, sagadīšanās, bet šogad 18. novembrī Rīgas ielās bija ļoti daudz jauniešu, kuri vēroja svētku pasākumus, to skaitā gaismas festivāla Staro Rīga objektus. Savukārt biedrības Antiglobālisti rīcība, pie Brīvības pieminekļa novietojot sēru vainagu kā simbolu Latvijas zaudētajam valstiskumam, atbalstu neizpelnījās. Tomēr arī lieli kašķi sapulcējušos ļaužu starpā tāpēc neradās.
Svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 92. gadadienai uz savstarpēju sapratni un atbalstu Valsts prezidentam mudināja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa aicināja valdošo koalīciju un opozīciju neplēsties, bet vienoties darbam tautas labā. Svētku uzrunā izskanēja arī ierosinājums par izmaiņām likumos, piemēram, būtu jāpalielina Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaits un jāatvieglo referendumu procedūra. Jau pēc svētkiem būs redzams, vai parlamenta spīkeres skaistie vārdi par to, ka, pieņemot lēmumus, arī nepopulārus, noteicošajam jābūt kopējam sabiedrības labumam, pārvērtīsies darbos. S. Āboltiņa kā vienu no šīs Saeimas mērķiem nākamajiem gadiem minēja arī jaunu politisko kultūru, ko pieprasot sabiedrība. Šo aspektu, uzrunājot 10. Saeimu 2. novembrī, uzsvēra arī Valsts prezidents. Tomēr cilvēki Rīgas ielās vakar par politiku gribēja runāt vismazāk – viņi gaidīja salūtu un priecājās par gaismas festivāla izgaismotajiem mākslas objektiem.