Valdībai ar nākamā gada budžeta izstrādi diemžēl sokas ļoti lēni, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "100.pants" atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņaprāt, Latvijai vajadzētu mācīties no Igaunijas, kuras valdība šodien apstiprināja budžetu, un mēģināt nākamā gada budžetu pēc iespējas ātrāk nodot izskatīšanai parlamentā. Tas nepieciešams, lai starptautiskie aizdevēji redz, ka Latvija izpilda vienošanos ar ārvalstu aizdevējiem un nenotiek nekādas atkāpes, skaidroja centrālās bankas vadītājs.
Pēc Rimšēviča teiktā, ir svarīgi pieņemt 2010.gada budžetu pēc iespējas ātrāk, lai aizdevēji un arī ārvalstu investori saprastu, ka Latvija ir nopietns partneris un ka Latvijā zemākais un grūtākais punkts ir aiz muguras. Pretējā gadījumā atkal būs spekulācijas par to, kas notiks tālāk, un prognozējama līdzīga situācija kā pavasarī, kad notika Latvijas valūtas rezervju aizplūde, cēlās kredītu procentu likmes. Turklāt neziņa nerada jaunas darba vietas, kas Latvijai patlaban ir ļoti vajadzīgas, uzsvēra Rimšēvičs.
Centrālās bankas vadītājs pauda izpratni par to, ka valdībai ir jāpieņem smagi lēmumi, tomēr viņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai 23.oktobrī valsts budžets tiktu iesniegts izskatīšanai Saeimā.
Kā norādīja Rimšēvičs, aizdevējiem ir apsolīts, ka Latvijas budžeta izdevumus nākamgad samazinās par 500 miljoniem latu. Samazinot valsts budžetu par 275 miljoniem latu, valsts nesasniegs budžeta deficītu 8,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet budžeta deficīts šādā gadījumā varētu būt ap 10% vai 11% no IKP.
Ja Latvija nepildīs vienošanos, mūsu valsts atkal parādīsies "kā pastarīte, kā nesekmīgā, kā sliktākā valsts Eiropā", teica Rimšēvičs.
Savukārt, ja izdosies panākt vienošanos ar aizdevējiem par to, ka budžeta izdevumus var samazināt par 275 miljoniem latu, nebūs problēmu, teica Rimšēvičs.