Militārajās mācībās "Namejs 2021" piedalīsies teju 10 000 karavīru

© Ģirts Ozoliņš/F64

Šogad militārajās mācībās "Namejs 2021" piedalīsies 9990 karavīru, šodien preses konferencē žurnālistiem atklāja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks pulkvedis Māris Simsons.

9375 dalībnieki būs no Latvijas, bet 615 būs sabiedroto karavīri no Polijas, Igaunijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Lietuvas.

Šogad militārās mācības norisināsies no 30.augusta līdz 3.oktobrim, un tās lielā mērā sakrīt ar Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām mācībām "Zapad 2021", kuras šogad norisināsies no 10.septembra līdz 16.septembrim.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sacīja, ka oficiāli kaimiņvalstu militārajās mācībās piedalīsies aptuveni 13 000 karavīru, bet vairāki mediji ziņo, ka iesaistīto karavīru skaits, ņemot vērā Krievijas teritorijas plašumu - varētu sasniegt pat 200 000.

"Kaimiņvalstu militārās mācības sakrīt ar pret mums īstenoto hibrīdkaru no Baltkrievijas puses, un mēs jau pašlaik novērojam dažādas militāras aktivitātes gan Baltkrievijā, gan Krievijā.

Pabriks uzsvēra, ka šogad militārās mācības, kuras organizē kaimiņvalstis nav paredzamas, jo attiecības ar abām valstīm ir stipri mainījušās.

Simsons savukārt uzsvēra, ka Latvija nav ielūgta uz "Zapad 2021" mācībām kā novērotāju puse. Tāpat arī Baltkrievija un Krievija nav izrādījusi interesi nosūtīt savus speciālistus vērot militārās mācības "Namejs 2021".

Jau ziņots, ka militāro mācību "Namejs 2021" uzdevumi ir izvērtēt un pilnveidot NBS komandvadības sistēmu, stiprināt sadarbību starp vienībām, pārbaudīt un pilnveidot apgādes jautājumus, gaisa un sauszemes operāciju integrācijas procedūras, kā arī īstenot un izvērtēt taktiskās operācijas hibrīda un konvencionāla konflikta apstākļos.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais