Gulobeva norāda, ka jau pašlaik migrantiem tiek sniegta ECT noteiktā palīzība
Latvija jau tagad darbojas atbilstoši vakardienas Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) piedāvātajam pagaidu noregulējumam, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
25.augustā ECT izdevusi pagaidu noregulējumu divu nelegālo imigrantu grupu prasībās pret Poliju un Latviju, kas mēģinājuši nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā (ES) no Baltkrievijas. Pagaidu noregulējums būs spēkā trīs nedēļas līdz 15.septembrim ieskaitot.
Golubeva uzsvēra, ka sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām Valsts robežsardze sniedz nepieciešamo pārtiku, apģērbu, medicīnisko palīdzību Baltkrievijas teritorijā uz robežas nonākušajiem.
"Situācija uz robežas ir saspringta. Atturēto nelikumīgo robežšķērsotāju skaits atkal sāk pieaugt. Vakar tie 68 cilvēki, bet šodien jau 101," "Twitter" vietnē raksta Golubeva.
Tāpat viņa sacīja, ka arī Eiropas Komisija stingri noraida mēģinājumus manipulēt ar cilvēkiem politisku mērķu sasniegšanai, tos vervējot, organizējot un uzkūdot uz nelikumīgu robežšķērsošanu. Uzsverot, ka ir nepieciešama gan stingra robežkontrole, gan pamattiesību nodrošināšana.
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks savā "Twitter" vietnē pauda viedokli, ka Latvija nepiekāpsies Baltkrievijas specdienestu plāniem destabilizēt visu reģionu tikai tāpēc, ka dažam te ir "maiga sirds", bet nav vēlmes redzēt plašāku kontekstu šim hibrīdkaram.
"Robeža paliks ciet," uzsvēra Pabriks.
Jau vēstīts, ka ECT, neņemot vērā nekādus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām būtu jāuzņemas Baltkrievijai, uzdevusi Polijas un Latvijas varasiestādēm visus prasītājus nodrošināt ar pārtiku, ūdeni, apģērbu, atbilstošu medicīnisko aprūpi un, ja iespējams, ar pagaidu pajumti, teikts ECT izplatītajā paziņojumā.
Tajā pašā laikā tiesa uzsvērusi, ka šis lēmums nenozīmē, ka Polijai un Latvijai prasītāji būtu jāielaiž savā teritorijā.
Tiesa arī norādījusi, ka valstīm saskaņā ar vispārēji pieņemtajām starptautiskajām tiesībām un to pienākumiem, kas izriet no līgumiem, tostarp no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, ir tiesības kontrolēt savas robežas, ārvalstnieku uzturēšanos to teritorijā un viņu izraidīšanu.
Lietā pret Poliju prasītāji ir 32 Afganistānas pilsoņi, bet ar prasību pret Latviju vērsies 41 kurdu izcelsmes Irākas pilsonis, kas iestrēguši uz robežas attiecīgi starp Poliju un Baltkrieviju un Latviju un Baltkrieviju.
Kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 645 cilvēki.
Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto cilvēku nav. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.