Lai nodrošinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) ar medicīnas helikopteriem, tiks veidota starpinstitūciju grupa, kas lems par to iegādi, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu, secināts trešdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
Tās priekšsēdētājs Andris Skride (AP) sēdes noslēgumā sacīja, ka "mēs rakstīsim un rītdien vai tuvākajā laikā nosūtīsim vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) par šādu starpinstitūciju darba grupas izveidi". Skride arī pauda nostāju, ka šie helikopteri būtu jānodrošina pēc iespējas ātrāk.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons stāstīja, ka šobrīd visbiežāk helikopterus izmanto tieši meža ugunsgrēku gadījumos, tādējādi argumentējot, ka helikopterus nevajadzētu izmantot tikai vienam konkrētam mērķim vai iestādei, jo gaisa transporta pilotiem, pat ja tas netiek izmantots, ir jāturpina lidot, lai nezaudētu kvalifikāciju. Tāpat ministrijas valsts sekretārs atklāja, ka potenciālais laiks līdz visu nepieciešamo darbu veikšanai, šo helikopteru saņemšanai un sagatavošanai varētu aizņemt kopumā aptuveni piecus gadus.
"No mūsu viedokļa, būtu vērtīgi kopīgi skatīties visām institūcijām uz šīm funkcijām un saprast, kas ir vajadzīgs, cik daudz un kurai institūcijai, ar kopīgu bāzi, kuru, protams, mēs arī varam uzturēt," sacīja Garisons, piebilstot, ka Aizsardzības ministrija varētu uzņemties uzturēšanu.
Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas speciāliste ārkārtas situāciju un katastrofu medicīnas jautājumos Guna Jermacāne sacīja, ka VM tuvākajā laikā par šo tematu plāno sanāksmi ar Aizsardzības ministru un Iekšlietu ministriju. Pēc viņas paustā, šo diskusiju laikā varētu arī vienoties par izmantošanas mērķiem, nepieciešamajiem apmēriem un laika periodu, kad helikopterus varētu sagatavot darbībai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs (AP) pauda konceptuālu atbalstu šai iecerei, pieminot, ka galvenokārt šeit jāņem vērā finansiāli aspekti, kas konkrēti saistās ar uzturēšanās izmaksām. "VARAM ir gatava piedalīties šajā kopīgajā pasākumā un meklēt kādas iespējas ar šiem Eiropas Savienības fondiem, kas šo varētu finansēt," piebilda Zamurs.
Arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis pieļāva, ka līdzekļus helikopteru iegādei varētu meklēt Eiropas Savienības fondos. Taču kopumā Bekmanis saglabāja piesardzīgu nostāju, sakot, ka viņam šķiet, ka "šai idejai nav pilnīgas pārliecības par visiem iespējamajiem riskiem un problēmām, kuras varētu būt sastopamas pēc šo medikopteru nopirkšanas".
Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ivans Ivanovs savukārt norādīja, ka visu līdz šim iezīmēto prasību apmierināšanai ir nepieciešams iegādāties vismaz vidējas klases helikopteri, kas varētu nodrošināt gan modernāko medicīnas aprīkojumu, gan sensorus iekšlietu resoram, gan arī ugunsdzēšamo aprīkojumu.
"Robežsardzei šobrīd viss esot gatavs priekš tā. Ja mēs noslēdzam piegādes līgumu šodien, helikoptera piegāde aizņemtu aptuveni 36 mēnešus, kā laikā varētu nodrošināt gan apkopes aprīkojuma piegādi, gan tehniskā, gan pilotu apmācību. Pēc 36 mēnešiem, saņemot šo helikopteru, mēs būtu spējīgi nodrošināt 15 minūšu gatavību," uzsvēra Ivanovs, minot, ka viens šāds helikopters izmaksātu no 20 līdz 24 miljoniem eiro, savukārt kopējās izmaksas vienas stundas lidojumam būtu ap 3000 eiro.
NMPD direktore Liene Cipule sēdē sacīja, ka "gaisa transportēšanas vērtība nav noliedzama", piebilstot, ka tas ļautu ļoti smagiem pacientiem nonākt ārstniecības iestādē, kur viņiem būtu iespēja saņemt tāda līmeņa medicīnisko aprūpi, ko potenciāli reģionu slimnīcas nevar nodrošināt.
Līdz šim NMPD ir primāri sadarbojies ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) situācijās, kad ļoti smagā stāvoklī esoši pacienti ir jānogādā uz Rīgas slimnīcām. Pēc Cipules sacītā, šādu pārvešanu skaits katru gadu ir atšķirīgs, taču šādu gadījumu skaits kopumā būtu ap 12.
Vienlaikus NMPD direktore skaidroja, ka aizvien nereti ir jāveic sarežģītas pārvešanas, kur Specializētā medicīnas centra mediķiem ir jādodas no Rīgas uz reģionālo slimnīcu, lai sniegtu palīdzību pacientam. Mēdz arī būt situācijas, kad NMPD pacientu sākotnēji ved uz tuvāko reģionālo slimnīcu, lai stabilizētu viņa stāvokli, un tikai tad uz Rīgas slimnīcu, kas var sniegt konkrētā veida palīdzību. Tieši šādās situācijās būtu īpaši noderīgi izmantot gaisa transportu, lai šos pacientus varētu uzreiz transportēt uz attiecīgo Rīgas slimnīcu.
Tādējādi, pēc Cipules paustā, gaisa transports būtu īpaši noderīgs kardioloģisko, politraumu un apdegumu, kā arī bērnu pacientu gadījumā.
"Ir jārunā visdrīzāk par to, ka šādas gaisa transportēšanas iespējām ir jābūt, taču jautājums ir par to, kā pārraudzībā un kam būtu jāpieder šiem gaisa kuģiem," sacīja Cipule, skaidrojot, ka NMPD šo helikopteru uzturēšanu visdrīzāk nevarētu nodrošināt.
Jau ziņots, ka šobrīd akūti smagu pacientu transportēšanai tiek piesaistīti NBS un Valsts robežsardzes helikopteri, taču tas neesot ilgtermiņa risinājums, jo NBS helikopteri, kas tiek ekspluatēti vairākus gadu desmitus, savu laiku ir nokalpojuši un drīzumā, visticamāk, vairs nevarēs veikt savas funkcijas.
Tāpēc NMPD ir nepieciešams savs medikopters, ar kura palīdzību varētu transportēt kritiskās situācijās esošus pacientus no jebkura Latvijas reģiona.