Ļoti lielus Covid-19 atbalsta mehānismus ekonomikai vairs nevar atļauties, saka Vitenbergs

Ļoti lielus Covid-19 atbalsta mehānismus ekonomikai - gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem - Latvijas valsts vairs nevarēs atļauties, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš pauda, ka dažādi iepriekšējie atbalsta instrumenti bijuši finanšu ietilpīgi, piemēram, izmaksājot 500 eiro pabalstu ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, tāpat sniedzot atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmējiem vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā, kā arī izmaksājot dīkstāves pabalstus un subsidējot darba vietas par apmēram 700 miljoniem eiro.

Vitenbergs atzīmēja, ka gan sarunās ar Finanšu ministriju (FM), gan sarunās ar starptautiskām organizācijām noskaidrojies, ka nākamā gada budžetā plānotais valsts parāda apjoms 50% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir "robeža, pie kuras Latvijai vajadzētu apstāties aizņemties".

Tādēļ, ministraprāt, ir svarīgi nodrošināt, ka jaunie ierobežojumi, ko pašlaik izstrādā Veselības ministrija (VM) un kas tiek apspriesti Operatīvajā vadības grupā, ir sabalansēti.

"Lai nav tā, ka tie apstādinātu ekonomiku un veidojas situācija, ka uzņēmēji nevar strādāt. Ir jāmotivē jau strādājošus uzņēmumus," teica politiķis.

Vitenbergs sacīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir labāk sagatavojušies nākamajam Covid-19 saslimstības uzliesmojuma vilnim, jo iepriekšējie atbalsta rīki ir viegli pielāgojami aktuālajai situācijai. Tāpat viņš norādīja, ka ir pozitīvi, ka arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, ka jaunie ierobežojumi nebūs tendēti uz ekonomikas ierobežošanu.

"Mēs arī no ministrijas negribētu atkārtot to, kas bija pagājušā gada nogalē vai šā gada sākumā, kad ar valdības lēmumiem dažādas nozares nevarēja strādāt. Atbalsta mehānismi tika iedarbināti un tas, protams, nebija lēti," teica Vitenbergs.

Ekonomikas ministrs atzīmēja, ka situāciju arī ekonomikā varētu uzlabot straujāki vakcinācijas tempi, kas uzņēmējiem nozīmētu, ka darbinieki varētu justies drošāk, tāpat palielinātos arī cilvēku skaits, kas var saņemt konkrētus pakalpojumus.

"Tādēļ ir svarīgi ka, ja jauni ierobežojumi ir motivējoši cilvēkiem, kuri ir saņēmuši vakcīnas, jo viņi no savas puses ir izdarījuši visu, ko varēja. Tāpēc šiem cilvēkiem noteikti nevajadzētu ierobežot saņemt pakalpojumus," sacīja politiķis.

Viņš atklāja, ka vairākas nedēļas Operatīvās vadības grupā norisinās diskusijas par lielveikaliem. No VM puses ir piedāvājums veidot drošo zonu principu, katrai no tām nosakot kādas konkrētas prasības, piemēram, cilvēku skaitu uz kvadrātmetru apjomu vai plūsmu uzraudzīšanu.

"Par to tiek diskutēts, lai gadījumā, ja vīruss strauji izplatās, nebūtu lielas rindas vai pulcēšanās veikalos. Mēs aicinām no EM puses šeit pieiet samērīgi, jo šādos apstākļos ir nepatīkami, ka vīruss strauji izplatās, bet atšķirībā no iepriekšējās pieredzes, mums ir zināma vakcinācijas aptvere," teica Vitenbergs.