Deputāti spriedīs par NMPD kapacitāti; Skride uzstāj, ka jāiegādājas medikopters

© Dmitrijs Suļžics/F64

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien tiks spriests par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) funkciju īstenošanas kapacitāti neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas jomā.

Sēde notiks plkst.10.

Uz sanāksmi aicināti NMPD, Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Latvijas ārstu biedrības un Slimnīcu biedrības pārstāvji.

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters, kas varētu pacientus nepieciešamības gadījumā ātri pārvest no zemāka līmeņa slimnīcas uz universitātes slimnīcu, informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Šobrīd akūti smagu pacientu transportēšanai tiek piesaistīti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts robežsardzes helikopteri, taču tas neesot ilgtermiņa risinājums, jo NBS helikopteri, kas tiek ekspluatēti vairākus gadu desmitus, savu laiku ir nokalpojuši un drīzumā, visticamāk, vairs nevarēs veikt savas funkcijas.

Tāpēc NMPD ir nepieciešams savs medikopters, ar kura palīdzību varētu transportēt kritiskās situācijās esošus pacientus no jebkura Latvijas reģiona.

Skride norādīja, ka pastāv gadījumi, piemēram, kad pacientam var palīdzēt tikai universitāšu slimnīcu speciālisti. NMPD statistika apliecina, ka vidēji 70 stundas gada laikā dažādās situācijās tiek piesaistīta NBS vai Robežsardzes palīdzība, izmantojot viņu rīcībā esošos gaisa lidaparātus. NBS rīcībā esošā helikoptera "Mi-17" lidojuma izmaksas ir aptuveni 4200 eiro stundā, savukārt jauna medikoptera ekspluatācija pēc iepriekšējām aplēsēm varētu izmaksāt mazāk, tādējādi ilgtermiņā dodot iespēju ietaupīt valsts līdzekļus.

"Medikoptera iegādei ir jābūt vienai no valdības prioritātēm. Šī jautājuma risināšanā es redzu ciešu starpresoru sadarbību, iesaistoties NMPD, Veselības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Medikopters varētu arī kalpot priekš glābšanas darbiem, cilvēku meklēšanas un ugunsgrēku dzēšanas. Medikoptera iegādei ministrijām ir jārod iespēja piesaistīt ES finansējumu, kā to, piemēram, ir izdarījusi Lietuva un nodevusi medikopterus bruņotajiem spēkiem, kuri nodrošina pilotus un tehnisko apkalpošanu, tādējādi samazinot kopējās izmaksas valsts gaisa flotei," norāda Skride.

Viņaprāt, līdztekus medikoptera iegādei ir jādomā arī par neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos. Latvijas kartē vēl ir atrodamas atsevišķas vietas, kur nav izvietotas neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšstacijas, bet cilvēkiem ir jāsaņem ātra un profesionāla palīdzība, jo dažbrīd katrai minūtei ir izšķiroša nozīme.

Tāpat atbildīgajām institūcijām ir jāgādā par infrastruktūras attīstību, piemēram, nodrošinot helikopteru laukumu izbūvi, lai būtu iespējams ātri un ērti nogādāt pacientu konkrētās slimnīcas teritorijā.

Kā ziņots, NMPD viena no rūpēm ir augusta otrajā pusē notikušais incidents, kurā Covid-19 noliedzēji traucējuši mediķiem sniegt palīdzību kādam pacientam.

Kā aģentūra LETA noskaidroja NMPD, dienesta pārstāvji par to vērsušies ar iesniegumu Valsts policijā.

Saskaņā ar NMPD sociālajā tīklā "Facebook" iepriekš pausto, tas, iespējams, incidents saistāms ar apzinātu provokāciju no to cilvēku puses, kuri aktīvi iestājas pret vakcīnām pret Covid-19 un noliedz vīrusa eksistenci un bīstamību.

"Līdzcilvēki, kuri atradās blakus pacientam, uzvedās agresīvi, centās mediķus iesaistīt sarunās par Covid-19 un traucēja brigādei strādāt. Tāpat personas ne vien filmēja mediķu veiktās darbības, tā liedzot pacientu izmeklēt un sniegt viņam palīdzību, bet arī lietoja necenzētus vārdus un pat pielietoja fizisku spēku," raksta NMPD.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais