Nodokļus necels valsts pieaugošā parāda dēļ, sola Reirs

Neskatoties uz 2022.gadā gaidāmo valsts parāda pieaugumu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sociālajiem partneriem sola necelt nodokļus.

Otrdien notikušajā ministru un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja, ka 2022.gada budžetā valsts parādu plānos palielināt līdz 50,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), iepretim šogad plānotajiem 49,6% no IKP.

Pēc FM skaidrotā, valsts parāda pieauguma rezultātā tiktu paplašināta budžeta fiskālā telpa jeb rasti papildus līdzekļi 300 miljonu eiro apmērā dažādu izdevumu segšanai. Vienlaikus ministrijas plāns paredz ar 2024.gadu valsts parādu samazināt zem 50% no IKP.

Valdības sociālajiem partneriem dalījās domas par valdības plāniem audzēt valsts parādu. Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā valsts parādu nevajadzētu audzēt virs 50% no IKP.

Turpretī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka valsts parāds ir audzējams, ja tādējādi tiek risināts jautājums par atalgojuma celšanu virknē nozaru. "Mēs esam gatavi diskutēt par valsts parāda līmeni 50,3% vai 50,4% no IKP, jo mums nevajadzētu veicināt iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts zemā atalgojuma dēļ," pauda LBAS vadītājs Egils Baldzēns.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs vēlējās zināt, vai valsts parāda pieaugums nemudinās valdību domāt par nodokļu celšanu, uz ko Reirs atbildēja, ka 2022.gada budžeta kontekstā nodokļu izmaiņas netiek plānotas.

Otrdien, 24.augustā, Ministru kabinets izskatīs ar 2022.gada budžetu saistītu jautājumus. Ministri uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informāciju par bāzes izdevumiem 2022.-2024.gadā, izdevumu pārskatīšanas rezultātiem, kā arī par ministriju un neatkarīgo institūciju pieprasīto finansējumu prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024.gadam.

No FM sagatavotās informācijas izriet, ka 2022.gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022.gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.

Vienlaikus ministrijas nākamā gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 1,68 miljardus eiro. Tomēr 2022.gada budžetā indikatīvā fiskālā telpa jeb papildu izdevumi patlaban aplēsti 300 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts plānots 3,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

No FM apkopotajiem datiem izriet, ka ministrijas izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2022.gadam ir radušas papildu finanšu resursus 172,3 miljonu eiro apmērā.

No izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem 172,3 miljoniem lielāko daļu jeb 101,7 miljonus eiro plānots novirzīt ministriju prioritāšu finansēšanai, bet atlikušos 70,6 miljonus eiro - novirzīt citām prioritātēm.

Tāpat, pēc FM minētā, šā gada beigās vispārējais valdības parāds prognozēts 49,6% apmērā no IKP jeb 15,56 miljardi eiro. Savukārt 2022.gada beigās, pie nemainīgas politikas, valsts parāds varētu sasniegt 50% no IKP jeb 17,015 miljardus eiro.