LDDK: Budžeta izstrādes procesā jāņem valsts attīstības dokumentos noteiktie mērķi

Otrdien ministru un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sanāksmē tiek diskutēts par 2022.gada budžetu.

Darba devēju pozīcijā pausts aicinājums 2022.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā balstīties uz valsts attīstības dokumentiem, proti, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam prioritātēm, kā arī Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.

LDDK aicina valdību 2022.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā ņemt vērā valsts attīstības dokumentos noteiktos mērķus un sasniedzamos rādītājus valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei, ekonomikas konkurētspējai un nozaru attīstībai un nodrošināt nepieciešamās investīcijas mērķu sasniegšanai.

"2022.gads ir būtisks ekonomikas atveseļošanai un krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanai un ekonomikas transformācijā, tāpēc ir jāpanāk uzņēmējdarbības un investīciju vides ievērojams uzlabojums, jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā," uzskata LDDK.

LDDK pauž, ka tā pieņem zināšanai Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās makroekonomisko radītāju prognozes, vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu 2021.-2024.gadam un informāciju par bāzes izdevumiem 2022.-2024.gadam, izdevumu pārskatīšanas rezultātiem, pieprasīto finansējumu prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024.gadam.

Tajā pašā laikā LDDK aicina valdību un politiķus pieņemt atbildīgus lēmumus un ievērot ilgtspējīgu valdības parādu līdz 50% apmērā no ieksžemes kopprodukta (IKP).

Savukārt, lai LDDK varētu sniegt konceptuālu atbalstu 2022.gada valsts budžetam, darba devēju organizācija aicina sasaukt Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomi un NTSP par budžeta ieņēmumu daļu. LDDK vēlas gūt detalizētu informāciju par prognozēto nodokļu ieņēmumu sadaļu, proti, par plānoto ietekmi no nodokļu un citu tiesību aktu izmaiņām, ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem un konkurētspējas veicināšanas pasākumiem.

LDDK arī aicina atbildīgās ministrijas skaidrot un papildināt vērtējumu par pieaugošās inflācijas sagaidāmo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, nozaru konkurētspēju un iespējamo valdības rīcību inflācijas ierobežošanai un kompensēšanai.

LDDK arī vēlas skaidrojumu par finansiāli ietilpīgākajiem prioritārajiem pasākumiem, to ietekmi uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, kuriem ministrijas ir pieprasījušas finansējumu;.

Darba devēju organizācija vēla gūt arī informāciju par visa veida publisko finanšu resursu pieejamību, to veidojošajām komponentēm, kā arī par plānotajām publiskajām investīcijām, to atdeves rādītājiem un ietekmi uz valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu.

LDDK arī aicina vistuvākajā laikā atgriezties pie dialoga par Latvijas darbaspēka nodokļu un citu izmaksu konkurētspēju, lai sagatavotu priekšlikumus to samazināšanai līdz konkurētspējīgam līmenim Baltijas mērogā.

Otrdien, 24.augustā, Ministru kabinets izskatīs ar 2022.gada budžetu saistītu jautājumus. Ministri uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informāciju par bāzes izdevumiem 2022.-2024.gadā, izdevumu pārskatīšanas rezultātiem, kā arī par ministriju un neatkarīgo institūciju pieprasīto finansējumu prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024.gadam.

No FM sagatavotās informācijas izriet, ka 2022.gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022.gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.

Vienlaikus ministrijas nākamā gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 1,68 miljardus eiro. Tomēr 2022.gada budžetā indikatīvā fiskālā telpa jeb papildu izdevumi patlaban aplēsti 300 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts plānots 3,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

No FM apkopotajiem datiem izriet, ka ministrijas izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2022.gadam ir radušas papildu finanšu resursus 172,3 miljonu eiro apmērā.

No izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem 172,3 miljoniem lielāko daļu jeb 101,7 miljonus eiro plānots novirzīt ministriju prioritāšu finansēšanai, bet atlikušos 70,6 miljonus eiro - novirzīt citām prioritātēm.

Tāpat, pēc FM minētā, šā gada beigās vispārējais valdības parāds prognozēts 49,6% apmērā no IKP jeb 15,56 miljardi eiro. Savukārt 2022.gada beigās, pie nemainīgas politikas, valsts parāds varētu sasniegt 50% no IKP jeb 17,015 miljardus eiro.