Šodien plkst.11 notiks Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde, kurā deputāti izskatīs vairāk nekā 160 saņemtus priekšlikumus grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Augusta sākumā Saeima konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.
Likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.
Deputāti Evija Papule un Vjačeslavs Dombrovskis iesnieguši virkni priekšlikumu, paredzot, ka pedagogi var pildīt darba pienākumus arī ar apliecinājumu par negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kuru izmaksas segtu no valsts budžeta, kā arī atceļot prasību par nepieciešamību skolēniem lietot mutes un deguna aizsegu izglītības iestādes telpās - gan klasēs, gan koplietošanas telpās.
Vienlaikus līdzīgu priekšlikumu par iespēju izglītības jomā ļaut strādāt arī ar valsts apmaksātu negatīvu Covid-19 testu iesniedzis deputāts Jānis Dombrava (NA). Arī parlamentāriete Janīna Kursīte-Pakule (NA) rosina izslēgt no likumprojekta nosacījumu, ka izglītības jomā darbiniekiem, lai sniegtu pakalpojumu klātienē, jābūt vakcinētiem vai pārslimojušiem Covid-19.
No Papules un Dombrovska puses iesniegts arī priekšlikums, kas nosaka, ka izglītojamajiem nav nepieciešams lietot mutes un deguna aizsegu izglītības iestādes mācību telpās neatkarīgi, vai izglītojamajam ir sadarbspējīgs sertifikāts vai negatīvs testa rezultāts.
Tāpat opozīcijas pārstāvji rosina nenoteikt termiņu kādā darba devējam aizliegts uz laiku atstādināt no darba vai izbeigt darba tiesiskās attiecības ar sievieti, kura baro bērnu ar krūti. Papule un Dombrovskis piedāvā šādu normu attiecināt kamēr vien sieviete baro bērnu ar krūti, iebilstot likumprojektu autoru piedāvājumam - ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Pret šādu termiņu iebildis ir arī deputāts Artuss Kaimiņš, kurš rosinājis šādas tiesības noteikt līdz bērna trīs gadu vecumam. Viņš savu priekšlikumu pamatojis, atsaucoties uz vēlmi aizsargāt sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, nevis līdz bērna divu gadu vecumam, bet līdz bērna trīs gadu vecumam. Viņš skaidroja, ka Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās ir norādīts, ka bērna barošana ar krūti ir ieteicama līdz bērna divu gadu vecumam vai ilgāk.
Tātad var būt situācijas, piemēram, bērna veselības problēmas, kad bērns tiek barots ar krūti arī pēc bērna divu gadu vecuma sasniegšanas, priekšlikuma paskaidrojumā paudis Kaimiņš.
Savus priekšlikumus iesnieguši arī Nacionālās apvienības (NA) deputāti, kuri rosina prasību par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19 neattiecināt uz izglītības jomas darbiniekiem. Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) rosina izslēgt no likumprojekta nosacījumu, ka izglītības jomā darbiniekiem, lai sniegtu pakalpojumu klātienē, jābūt vakcinētiem vai pārslimojušiem Covid-19.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti valdības virzītajos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā iesnieguši priekšlikumus izslēgt pantus, kas nosaka "obligāto" vakcinēšanos atsevišķās jomās un iespēju nevakcinētos darbiniekus atbrīvot no darba pienākumu pildīšanas.
Savukārt opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) rosina vakcinācijas procesu veidot tā, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu izmantota pastāvošā veselības aprūpes sistēma, jo īpaši ģimenes ārstu prakses. Viņš piedāvā likumā iestrādāt normu, kas paredz, ka papildu risinājumi ārpus pastāvošās veselības aprūpes sistēmas, piemēram, vakcinācijas centri, var tikt īstenoti tikai tad un tikai tik ilgi, kamēr tiem paredzētos uzdevumus pamatoti nav iespējams īstenot jau esošajā veselības aprūpes sistēmā.
Opozicionārs arī piedāvā likumā noteikt, ka sadarbspējīgi sertifikāti tiek izsniegti personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju, to pārslimojušas, kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi vai kurām konstatēts atbilstošais antivielu līmenis. Zariņš piedāvājis šādām personām izsniegt sadarbspējīgus sertifikātus, kas apliecina informāciju par antivielu līmeni.
LETA jau ziņoja, ka Valsts prezidents Egils Levits iepriekš pieļāva, ka Saeima likumprojekta izskatīšanas gaitā varētu tajā noteikt papildu pārejas periodus.
Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad opozīcijas pārstāvji solās vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku to apturētu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.