Rēzeknes novada pašvaldība pauž bažas par plāniem apvienot pašvaldības

Ņemot vērā situāciju ar Rēzeknes budžetu un grūtības ar līdzšinējo sadarbību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānoto abu pašvaldību apvienošanos Rēzeknes novada pašvaldība vērtē ar bažām, savā paziņojumā raksta Rēzeknes novada pašvaldības vadība.

VARAM rosinājusi 2025.gadā piecas valstspilsētas apvienot ar tām līdzās esošajiem novadiem. VARAM piedāvājums veidots, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, ka ikviena novada teritorijā jābūt arī valsts vai reģionālajam attīstības centram. Rēzeknes novada pašvaldība atzinīgi vērtē VARAM ideju attīstīt reģionālos centrus, lai stiprinātu pašvaldību ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību, taču ir bažīga, vai tas nesīs gaidītos ieguvumus arī Rēzeknes novada iedzīvotājiem.

Vietvara norāda, ka iepriekšējā plānošanas periodā vairākās Eiropas Savienības fondu programmās piedalīties varēja tikai noteiktas pašvaldības, tas ir, fondu līdzekļi, kuri bija pieejami Rēzeknei, nebija pieejami Rēzeknes novadam. Līdz ar to novada pašvaldība, pat ļoti gribot, nevarētu pretendēt uz šo līdzekļu apgūšanu. Visās programmās, kur novada pašvaldība atbilda pretendēšanas nosacījumiem, pašvaldība esot piedalījusies un apguvusi projektu finansējuma iespējas.

Neraugoties uz to, pēdējo gadu laikā Rēzeknes novada pašvaldība īstenojusi dažādus projektus aptuveni 55 miljonu eiro vērtībā, tostarp, pašvaldības objektu rekonstrukciju un siltināšanu, ceļu rekonstrukciju un citus projektus, kas uzlabo ikdienas dzīvi novada iedzīvotājiem.

"Lai gan paveikti lieli darbi, Rēzeknes novada pašvaldības parādsaistības ir nelielas - vien 15,1 miljoni eiro jeb 10 637 869 eiro no bijušā Rēzeknes novada un 4 472 883 eiro no bijušā Viļānu novada, kas ir 539 eiro uz vienu novada iedzīvotāju," informēja novada pašvaldības pagaidu administrācija.

Tajā pašā laikā pilsētas parādu slogs ir vairāk nekā 88 miljoni eiro jeb 3835 eiro uz katru rēzeknieti. "Bez šaubām, pēc apvienošanās šī smagā parādu nasta gulsies arī uz novada iedzīvotāju pleciem un maciņiem. Turklāt pilsētas izveidotie objekti ik gadu prasa arī ievērojamas summas to uzturēšanai," pauž novada pašvaldības vadība.

Novada vadība uzskata, ka pašvaldība ļoti atbildīgi un ilgtspējīgi izturas pret pašvaldības budžetu, izvērtējot prioritātes un finansiālās iespējas. Saimnieciski strādājot un liekot lietā Covid-19 pandēmijas laikā radušos ietaupījumus, jau 2020.gada beigās novads Valsts kasē apmaksāja saistības par aizņēmumu pamatsummas atmaksu visam 2021.gadam. Tajā pašā laikā Rēzeknes dome šī gada sākumā bija spiesta ņemt sava veida "ātro kredītu" - nepilnu miljonu eiro lielu valsts īstermiņa aizdevumu -, lai aizlāpītu caurumu budžetā un varētu izmaksāt algas, kā arī segt ikdienas tēriņus.

"Protams, arī novads varētu īstenot grandiozus un nesaimnieciskus projektus. Kuram gan nepatiktu baseins Maltā, ledus halle Rogovkā vai pašvaldības būvēts SPA centrs pie Rāznas ezera. Taču atbildīgi izturamies pret mūsu nodokļu maksātāju naudu, īstenojot tos projektus, kas gan dod labumu iedzīvotājiem, gan ir "paceļami" novada budžetam ne vien lai uzbūvētu, bet arī lai pēcāk tos uzturētu," komentēja novada pašvaldības vadība.

VARAM priekšlikums arī paredz līdz 2025.gadam paplašināt sadarbību dažādās jomās starp valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem. Lai gan Rēzeknes novada pašvaldība vēloties sadarboties un ir iniciējusi dažādas idejas, līdzšinējā tās pieredze rādot, ka Rēzeknes interese par sadarbību ir minimāla.

Pašvaldība norāda, ka Administratīvi teritoriālās reformas likums un normatīvie akti nosaka, ka Rēzeknes novadam un Rēzeknei kopīgi jāizstrādā divi attīstības plānošanas dokumenti - ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma. Tāpat likums nosaka, ka tieši Rēzeknes valstspilsēta ir vadošais partneris dokumentu izstrādē. Lai gan līdz šī gada 15.novembrim dokumentiem jābūt nodotiem publiskai apspriešanai, līdz šodienai reāls darbs no pilsētas puses nav pat sākts, norāda novadā.

"Diemžēl interese un iniciatīva produktīvai komunikācijai šobrīd novērojama tikai no mūsu puses. Pilsētas šī brīža darbības un pasīvā attieksme var radīt finansiālas sekas, proti, neizstrādājot dokumentus likumā noteiktos termiņos, var nākties zaudēt piešķirto finansējumu," apgalvo novada pašvaldības vadība.

Tāpat novada teritorijas plānojuma izstrādes laikā no Rēzeknes dome esot saņemta negatīva attieksme pret novada vēlmi sakārtot teritoriju, kas atrodas valstspilsētas aglomerācijas zonā. Novada vadība apgalvoja, ka vēstulēs Rēzeknes dome iebildusi pret jaunu ciemu izveidi piepilsētas teritorijā.

"Būtībā Rēzeknes dome iestājās pret to, lai, piemēram, Pleikšņi attīstītos un kļūtu par vēl pievilcīgāku vietu dzīvošanai ar sakārtotu transporta infrastruktūru un pilnvērtīgu inženiertehniskās apgādes tīklu, ko laika gaitā Pleikšņos un citās bijušajās mazdārziņu teritorijās vēlas ieviest novada pašvaldība," uzskaita novada pašvaldībā.

Turklāt novada pašvaldība vairākkārt esot aicinājusi pilsētu sadarboties dzīvnieku kapsētas izveidošanā, piedāvājot teritoriju, kur abas pašvaldības varētu līdzvērtīgi iesaistīties kapsētas izveidē un uzturēšanā.

"Piedāvājām zemi pie pilsētas, rēķinoties, ka lielākā daļa interesentu būs tieši no Rēzeknes daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, nevis novada cilvēkiem, kam īpašumā ir sava zeme. Taču 2021.gada jūnijā atbildes vēstulē Rēzeknes pilsētas dome atteica finansiālu līdzdalību, tai pašā laikā gan atzīstot, ka arī pilsētniekiem šis jautājums ir aktuāls," paziņojumā raksta novada pašvaldība.

Kā ziņots, VARAM piedāvājums paredz Daugavpili apvienot ar Augšdaugavas novadu, Jelgavu - ar Jelgavas novadu, Liepāju - ar Dienvidkurzemes novadu, Rēzekni - ar Rēzeknes novadu un Ventspili - ar Ventspils novadu.

Tikmēr līdz 2025.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošo novadu.