Zariņš rosina vakcinācijas procesu organizēt, izmantojot ģimenes ārstu prakses

Opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) rosina vakcinācijas procesu veidot tā, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu izmantota pastāvošā veselības aprūpes sistēma, jo īpaši ģimenes ārstu prakses, liecina grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā iesniegtie deputāta priekšlikumi.

Viņš piedāvā likumā iestrādāt normu, kas paredz, ka papildu risinājumi ārpus pastāvošās veselības aprūpes sistēmas, piemēram, vakcinācijas centri, var tikt īstenoti tikai tad un tikai tik ilgi, kamēr tiem paredzētos uzdevumus pamatoti nav iespējams īstenot jau esošajā veselības aprūpes sistēmā.

Zariņa ieskatā, būtu jānosaka pienākums atbildīgajām institūcijām sniegt šādu papildu risinājumu nepieciešamības pamatojumu Ministru kabinetam, kurš pieņemtu lēmumu par to īstenošanu.

Tāpat parlamentārietis piedāvā noteikt, ka Ministru kabinetam jānosaka kārtību, kādā ģimenes ārstu prakses nodrošina papildu vakcinācijas iespējas un tiek nodrošināti ar tam nepieciešamo papildu finansējumu ārstu un palīgpersonāla atalgojumam, ārstu prakses aprīkošanai un uzturēšanai, kā arī informatīvos un skaidrojošos materiālus par vakcināciju pret Covid-19.

Opozicionārs arī piedāvā likumā noteikt, ka sadarbspējīgi sertifikāti tiek izsniegti personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju, to pārslimojušas, kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi vai kurām konstatēts atbilstošais antivielu līmenis. Zariņš piedāvājis šādām personām izsniegt sadarbspējīgus sertifikātus, kas apliecina informāciju par antivielu līmeni.

Virkne deputātu ir iesnieguši dažādus priekšlikumus attiecībā uz to, kā organizējams mācību process, tikmēr Zariņš rosina likumā noteikt, ka pakalpojumu sniedzēji izglītības jomā nodrošina, ka izglītojamie netiek tieši vai netieši diskriminēti atkarībā no vakcinācijas fakta vai sadarbspējīga sertifikāta esamības.

Viņš vēlas papildināt likumprojektu, paredzot, ka pakalpojumu sniedzēji izglītības jomā nodrošina, ka bērni līdz 18 gadiem netiek tieši vai netieši diskriminēti atkarībā no vakcinācijas fakta vai sadarbspējīga sertifikāta esamības.

Konceptuāli atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka darba devējam publiskajā un privātajā sektorā ir tiesības prasīt, lai darbiniekam būtu sadarbspējīgs sertifikāts. Ja darbiniekam nebūs iegūts sadarbspējīgs sertifikāts, darba devējs ar darbinieka piekrišanu varēs pārcelt darbinieku citā piemērotā darbā vai amatā vai nodrošinās darbinieka amata pienākumu veikšanu attālināti uz laiku līdz sadarbspējīga sertifikāta iegūšanai, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem.

Gadījumā, ja darbinieks nevarēs veikt amata pienākumus attālināti uz laiku jeb viņš nepiekritīs šādai pārcelšanai vai attālinātai darba veikšanai, tad darba devējam plānots piešķirt tiesības atstādināt konkrēto personu no darba, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Konceptuāli atbalstītā norma arī paredz darba devējam, izņemot darba devēju valsts pārvaldē, tiesības par atstādināšanas laiku saglabāt darba samaksu, taču rosināts aizliegts atstādināt darbinieku no darba ilgāk par trim mēnešiem.

Tomēr Zariņš piedāvā noteikt, ka atstādinātajam darbiniekam jāsaņem darba samaksu vismaz 70% apmērā, kā arī jāizslēdz palīgteikums, kas neparedz tiesības darba devējam valsts pārvaldē saglabāt darba samaksu.

Vienlaikus politiķis rosina likumā iestrādāt normu, kas pēc vakcīnas saņemšanas darbiniekam ļautu izņemt trīs apmaksātas atpūtas dienas.

Viņaprāt, izmaiņām likumā būtu jāstājas spēkā nevis 1.oktobrī, bet nākamajā dienā pēc Eiropas zāļu aģentūras paziņojuma, ka atbilstošai Covid-19 vakcīnai ir piešķirta pastāvīga reģistrācija uz neierobežotu laika periodu.

Jau vēstīts, ka Saeima konceptuāli ir atbalstījusi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Valsts prezidents Egils Levits ir pieļāvis, ka Saeima likumprojekta izskatīšanas gaitā varētu tajā noteikt papildu pārejas periodus.

Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad opozīcijas pārstāvji solās vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku to apturētu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.