Latvijā populārākais zīmols ir "Maxima"; līdera pozīcijā Baltijā ir izvirzījies "Google"

© Dmitrijs Suļžics/F64

Pētījums, kuru šogad “Kantar Emor” veicis visās trijās Baltijas valstīs, liecina, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju populārāko zīmolu pirmo piecinieku veido “Google”, “YouTube”, “Swedbank”, “Maxima” un “Facebook”. Pēdējais iecienītāko zīmolu pētījums Baltijas valstīs tika veikts pirms diviem gadiem, kad pirmo piecinieku veidoja tie paši zīmoli tikai atšķirīgā secībā.

Latvijā līderpozīcijā izvirzījies mazumtirdzniecības zīmols “Maxima”, kas iepriekš ieņēma trešo vietu, savukārt otrajā vietā joprojām ir “Swedbank”, bet trešajā vietā ierindojas “Apple”, kas 2019. gadā ieņēma devīto pozīciju.

Lietuvā līderpozīcijā ir pacēlies “Google”, lielākoties pateicoties zīmola atraktivitātes pieaugumam vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Ar stiprām pozīcijām joprojām var lepoties mazumtirdzniecības veikalu ķēde “Lidl”, kas apsteigusi kādreizējo mazumtirdzniecības flagmani “Maxima”. Trešajā vietā ir “YouTube”, kas sev aiz muguras atstājis iepriekšējo rangu tabulas līderi “Facebook”.

Līdera pozīcijā Baltijā ir izvirzījies “Google”, kas pirms diviem gadiem bija ceturtajā pozīcijā, bet tagad savu pozīciju ir uzlabojis visās trijās Baltijas valstīs. “Maxima”, kas iepriekšējā reizē ieņēma līdera pozīciju, ar “Google” ir apmainījusies vietām un tagad ieņem ceturto pozīciju galvenokārt Igaunijā piedzīvotā krituma dēļ. Kamēr Igaunijā “Maxima” atrodas tālu no līderiem, tikmēr Lietuvā, ir piedzīvots neliels kritums.

“YouTube”, “Swedbank” un “Facebook” Baltijas kopējā ainā ir saglabājuši stabilu pozīciju, attiecīgi ieņemot otro, trešo un piekto pozīciju. Šā gada populārāko zīmolu pirmais trijnieks ‒ “Google”, “YouTube”, “Swedbank” ‒ ierindojas desmit atraktīvāko zīmolu vidū arī visās trijās valstīs atsevišķi.

Populārāko zīmolu noskaidrošanai lūdzām aptaujātajiem no dotā saraksta izvēlēties līdz piecus visiecienītākos zīmolus. Izvēle bija jāizdara aptuveni 160-180 zīmolu nosaukumu un logotipu vidū. Pētījums tika veikts 15-74 gadus vecu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju vidū. Aptaujāto izlasi veidoja vismaz 1000 cilvēku katrā valstī. Aptauja tika veikta 2021. gada maijā.

Latvijā

Latvija turpinās iestāties par izlīdzināta Eiropas Savienības (ES) kohēzijas finansējuma saglabāšanu Latvijai pēc 2027.gada, uzstās uz papildu atbalstu Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm, kā arī iebildīs pret Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas apvienošanu vienā piešķīrumā, aģentūrai LETA pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, komentējot trešdien Eiropas Komisijas (EK) prezentēto priekšlikumu ES daudzgadu budžetam.

Svarīgākais