17% Latvijas iedzīvotāju atklāj, ka Covid-19 laikā alkoholu ir sākuši lietot biežāk

© Lauris Vīksne /F64

Kopumā 17% Latvijas iedzīvotāju atklāj, ka Covid-19 laikā alkoholu ir sākuši lietot biežāk (5% - izteikti biežāk, 12% - nedaudz biežāk), 42% izmaiņas alkohola lietošanas paradumos nav novērojuši, 13% alkoholu šobrīd lieto mazāk nekā pirms tam, 24% alkoholu nelieto vispār, 2% Covid-19 laikā alkohola lietošanu ir atmetuši pilnībā, savukārt vēl 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2300 iedzīvotājus.

Tāpat interesanti, ka vairāk nekā gada laikā ir samazinājies respondentu īpatsvars, kuri alkoholu nelieto vispār. Ja pērnā gada pavasarī tie bija 33%, tad šobrīd tie ir 24%.

Šī gada maijā 19% aptaujāto norādīja, ka alkoholu ir sākuši lietot biežāk (7% - izteikti biežāk, 12% - nedaudz biežāk), 38% izmaiņas alkohola lietošanas paradumos nebija novērojuši, 16% alkoholu kopš pērnā gada marta kopumā lietoja mazāk nekā pirms tam, 25% alkoholu nelietoja vispār, bet 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Salīdzinājumā ar 2020.gada aprīļa sākumā iegūtajiem datiem, secināms: šobrīd alkohols tiek lietots nedaudz biežāk, jo pērn pavasarī jeb Covid-19 sākumā alkoholu biežāk lietoja 11% respondentu (4% - izteikti biežāk, 7% - nedaudz biežāk), 46% alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nebija, 9% šajā laikā alkoholu lietoja mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār. Interesanti, ka vairāk nekā gada laikā ir samazinājies respondentu īpatsvars, kuri alkoholu nelieto vispār. Ja pērnā gada pavasarī tie bija 33%, tad šobrīd 24%.

BENU Aptiekas Stresa termometra dati parāda, ka kopš pandēmijas sākuma alkoholu kopumā biežāk lieto vīrieši. Sieviešu vidū alkoholu šobrīd biežāk lieto 14% aptaujāto (4% - izteikti biežāk, 10% - nedaudz biežāk), 41% izmaiņas nav novērojušas, 27% alkoholu nelieto vispār, 14% alkoholu lieto mazāk nekā pirms pandēmijas, 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, bet 3% aptaujāto sieviešu Covid-19 laikā ir atmetušas alkohola lietošanu. Savukārt starp aptaujātajiem vīriešiem alkoholu biežāk lieto 21% (6% - izteikti biežāk, 15% - nedaudz biežāk), 42% izmaiņas nav novērojuši, 20% alkoholu nelieto vispār, 12% alkoholu lieto mazāk nekā pirms pandēmijas, 2% alkohola lietošanu Covid-19 laikā ir atmetuši vispār, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, atklājas, ka kopumā šobrīd ar alkohola lietošanu vairāk aizraujas latvieši. 17% latviešu atzinuši, ka Covid-19 laikā alkoholu lieto biežāk (5% - izteikti biežāk, 12% - nedaudz biežāk), 42% izmaiņas nav novērojuši, 14% alkoholu lieto mazāk nekā iepriekš, 23% alkoholu nelieto vispār, 2% Covid-19 laikā ir atmetuši iedzeršanu, bet vēl 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Tikmēr krievvalodīgo vidū 14% atklāja, ka Covid-19 laikā alkoholu lieto biežāk (5% - izteikti biežāk, 9% - nedaudz biežāk), 45% izmaiņas nav novērojuši, 8% alkoholu lieto mazāk nekā iepriekš, 25% alkoholu nelieto vispār, 4% Covid-19 laikā ir atmetuši iedzeršanu, bet vēl 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Raugoties uz iegūtajiem rezultātiem pēc respondentu vecuma, secināms, ka Covid-19 laikā biežāk alkoholu lieto gados jaunāki un vidēja vecuma cilvēki, piemēram, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 22% šobrīd alkoholu lieto biežāk nekā pirms pandēmijas (7% - izteikti biežāk, 15% - nedaudz biežāk), savukārt vecumā no 35 līdz 44 gadiem šis rādītājs ir 24% (5% - izteikti biežāk, 19% - nedaudz biežāk), kamēr pārējās vecuma grupās tas svārstās no 7% līdz 19%.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2341 respondentu.

BENU Aptiekas ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. BENU Aptieku tīkls ir viens no vadošajiem zāļu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas apvieno 79 aptiekas visos lielākajos valsts reģionos. BENU Aptiekās Latvijā strādā vairāk nekā 400 darbinieku.

Papildu informācija:

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais