Saeima pieņem grozījumus par straujāku Latvijas austrumu robežas izbūvi

© Kaspars Krafts/F64

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma vairākus valdības virzītos likumu grozījumus, lai straujāk izbūvētu Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūru.

Tika pieņemts arī pēc būtības opozīcijas deputāta Ivara Zariņa (S) priekšlikums, kas nosaka, ka līdz tiek pabeigta valsts robežas iekārtošana, Ministru kabinets katru gadu līdz 1.decembrim sniedz Saeimai detalizētu ziņojumu par valsts robežas iekārtošanas gaitu un izlietotajiem finanšu līdzekļiem un atsavinātajiem koksnes resursiem.

Tāpat, uzklausot opozīcijas deputātu Raimonda Bergmaņa (ZZS) un deputātu Māra Možvillo (PCL) paustās izskanējušas bažas par to, ka Ministru kabineta atsevišķu noteikumu izstrādes maksimālais laiks noteikts tik ilgs, tas tika pārcelts no 2023.gada sākuma uz 2022.gada vidu.

Atbilstoši iepriekš arī valdībā jau atbalstītajai redakcijai Saeimā šodien pieņemtie grozījumi Meža likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā nosaka, ka Latvijas austrumu robežas definīcija papildināta ar ceļu izbūvi, tiltiem, kā arī dzeloņstiepļu žogu.

Tāpat noteikts, ka, veicot robežas izbūvi, tiks izcirsti vairāki koki un krūmi, ko uzraudzīs "Latvijas Valsts meži". Valstij arī būs vieglāk atsavināt nocirsto koksni, lai process ar robežas izbūvi virzītos straujāk.

Grozījumi Būvniecības likumā nosaka, ka Būvniecības valsts kontroles birojs uzraudzīs Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestādes vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā.

Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu un vienotu būvniecības dokumentu saskaņošanas procesu attiecībā uz būvniecību valsts robežas joslā, tostarp uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.

Tāpat galīgajā lasījumā pieņemti saistītie grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā.

Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdības lēmums arī paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Svarīgākais