Spriedumu, ar kuru attaisnoti divgadīgas meitenītes nāvē vainotie mediķi, vecāki ir pārsūdzējuši, protestu iesniegusi arī prokurore, un tagad lietā gaidāms jauns cēliens.
Advokāts Ronalds Rožkalns pārmet Ventspils tiesai nepamatotu subjektīvismu, proti, vieni pierādījumi nezin kādēļ ņemti vērā, citi ignorēti. Neatkarīgā jau rakstīja, ka traģiskais stāsts par Ventspils slimnīcā saņemtās ārstēšanas rezultātā bojā gājušo meitenīti pirmajā tiesu instancē netika adekvāti novērtēts. Lai arī bērns ārstniecības iestādē iestājās ar niecīgu applaucējumu, bet atpakaļ vecāki saņēma zārciņu – ārsts Dzintars Marnauza un medmāsa Jeļena Nastaščuka tika pilnībā attaisnoti.
Tiesnesis Andrejs Grūbe šo iznākumu skaidro ar ļoti slikto pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti. Tiesa spriedumu taisa, balstoties uz pierādījumiem, nevis emocijām. Tikmēr prokurore Solvita Pētersone uzsver, ka netiešo pierādījumu kopums ir pilnīgi pietiekams, lai uzturētu apsūdzību. Arī advokāts R. Rožkalns uzsver, ka lietā ir gana netiešo pierādījumu. Jāatgādina, ka pats galvenais tiešais pierādījums mistiskā vai, ticamāk, ļaunprātīgā kārtā tūlīt pēc meitenītes nāves pazuda – tā ir pudele ar bērnam ievadītā fizioloģiskā šķīduma atliekām. Vienīgi no tās Annas asinīs 0,9% nātrija hlorīda vietā varēja nonākt 10% šķīdums, kas vārda burtiskā nozīmē sadedzināja viņas smadzenes.
Komentējot iesniegto pārsūdzību, advokāts R. Rožkalns uzsver: "Lietā ir pierādījumi, ka Annas ievietošanai slimnīcā vispār nebija pamata. Tāpat kā nātrija hlorīda ievadīšanai. Mediķiem vajadzēja vienkārši pateikt – uzlieciet aukstu kompresi, iedodiet izdzert tikpat daudz tējas, cik uzlija uz vēderiņa, un rītā aizejiet pie ģimenes ārsta." Arī administratīvā rajona tiesa, iepriekš skatot šo lietu, secināja, ka tādu indikāciju, lai nozīmētu intravenozi ievadīt fizioloģisko šķīdumu, bērnam nebija. Visticamāk, tas bija rutīnas lēmums – ja jau pacients atvests, kaut kas jāpadara.
Advokāts norāda, ka otru kļūdu mediķi pieļāva, kad pēc uzsāktās terapijas Annas stāvoklis strauji pasliktinājās. Neraugoties uz vemšanu un acīmredzamo apātiju, divas stundas pilnīgi nekas netika darīts. Tiesas gaitā arī pieaicinātie eksperti apliecinājuši, ka, pēc nātrija hlorīda ievadīšanas sākoties pretreakcijai, bija jāveic bioķīmiskās analīzes. Bērnu vēl varēja glābt. Taču ārsts tobrīd domās, iespējams, jau bija Kuldīgā, kur kāda zāļu firma organizēja konferenci dakteriem. Bija jau sarunāta aizvietojošā ārste. "Šīs minūtes izšķīra meitenītes likteni," saka advokāts.
Pilnais spriedums rāda mediķus visai nelāgā gaismā – liecības ir pretrunīgas, ļoti ticams, ka arī melīgas. Acīmredzot viņi arī paši jūtas slikti – nekā citādi nevar izskaidrot daktera Dz. Marnauzas neadekvāto runu. Latvijas Avīzes uzrunāts, viņš pēc attaisnojošā sprieduma ārkārtīgi ciniski izteicās par meitenes vecākiem: "Lai tie trakie domā, ko grib! Man nevienam nekas nav jāpaskaidro, un vēlāk es viņus varbūt pat par apvainojumiem sūdzēšu tiesā."
Tomēr nav šaubu, ka gan dakteris, gan medmāsa vēl būs spiesti sniegt paskaidrojumus apgabaltiesā. Prokurore Solvita Pētersone dakterim Dz. Marnauzam prasa piespriest nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un atņemt tiesības nodarboties ar ārstniecību uz pieciem gadiem. Savukārt medmāsai J. Nastaščukai – nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz pieciem gadiem.