Patvērumu meklētāju lokam uz Latvijas-Baltkrievijas robežas varētu pievienoties bēgļi no Sīrijas

Uz Latvijas un Baltkrievijas robežas patvērumu meklētāju lokam varētu pievienoties bēgļu grupa no Sīrijas, atklāja brīvprātīgās palīdzības kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvis Egils Grasmanis.

Viņš uzsvēra, ka tā vēl nav oficiāli zināma informācija, jo tā ir nākusi no lielākas patvērumu meklētāju grupas, kurā atrodas ap 40 cilvēku, galvenās kontaktpersonas. Zināms, ka šajā grupā ir arī sievietes un pret šo grupu Baltkrievijas robežsargi esot izturējušies brutāli.

Grasmanis atzīmēja, ka ir zināms arī par 28 personu lielu grupu uz robežas, kurai ir nepieciešama palīdzība, taču ir zudis kontakts ar galveno kontaktpersonu.

Kustības pārstāvis stāstīja, ka lielākā patvērumu meklētāju grupa vēl joprojām atrodas zem klajas debess.

Kustības galvenais sadarbības partneris ir Valsts robežsardze, kura nodrošināja, ka bēgļi saņem arī medicīnisko palīdzību. Lai arī patvēruma meklētājus ārsts aprūpēja, tālāka rīcība patvēruma sniegšanai nesekoja. Pēc Grasmaņa sacītā, patvēruma meklētāji ir izmisuši un gaida palīdzību.

"Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvis atklāja, ka drīz kustība vērsīsies pie sabiedrības, lai tā ziedotu siltam ēdienam, ko sniegt patvēruma meklētājiem. Lai arī ir notikušas sarunas ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) un potenciālajiem sadarbības partneriem no nevalstisko organizāciju (NVO) bloka par nepieciešamo palīdzību, Grasmanis norādīja, ka patvēruma meklētāji jau vairāk nekā nedēļu atrodas neapdzīvotā teritorijā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, tāpēc vērsīsies arī pie sabiedrības.

LETA jau ziņoja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) ciešāk sadarbosies ar NVO, lai sniegtu palīdzību patvēruma meklētājiem. Tikšanās laikā spriests par veidiem, kā NVO var palīdzēt cilvēkiem, kuri pēc mēģinājuma nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu netiek ielaisti atpakaļ Baltkrievijā. Sarunā tikusi panākta vienošanās, ka tiks apzinātas vajadzības un ciešā sadarbībā ar Valsts robežsardzi cilvēki saņemšot palīdzību.

Iekšlietu ministre trešdien tikās ar NVO pārstāvjiem no "Gribu palīdzēt bēgļiem", "Make Room Europe", "Patvērums "Drošā māja"", "Caritas Latvija", "Sabiedriskās politikas centrs Providus", Latvijas Sarkanais Krusts, "Latvijas Cilvēktiesību centrs" un Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja, lai apspriestu sadarbības iespējas starp iekšlietu nozari un NVO kontekstā ar situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Sarunā tikusi aktualizēta nepieciešamība atbalstīt cilvēkus, kas līdz šim lūguši patvērumu Latvijā. Sarunas dalībnieki apņēmušies, ka turpmāk tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts robežsardzi un NVO.

Trešdien plašu sabiedrības uzmanību piesaistīja Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle" "Twitter" kontā publicētais video, kuru medijam atsūtījis viens no irākiešu migrantiem un kurā redzama situācija uz Baltkrievijas un Latvijas robežas.

Atsaucoties uz video sūtītāju, medijs vēstīja, ka šīs kurdu ģimenes no Irākas nedēļu esot iesprostotas "nekurienē bez pajumtes un pārtikas". Vīrietis uzsvēris, ka grupā esot 11 mazi bērni, un viss, ko viņi vēloties, esot tikt deportētiem atpakaļ uz Irāku, jo uz robežas viņiem neviens nepalīdz.

Arī Latvijas Tiesībsarga birojs ir izplatījis informāciju, atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļu un NVO sniegto informāciju, ka šobrīd pie Latvijas un Baltkrievijas robežas ir izveidojusies situācija, kurā aptuveni 30 pieaugušie un 11 bērni atrodas zem klajas debess neapdzīvotā teritorijā bez iespējas ieceļot Latvijā vai atgriezties atpakaļ Baltkrievijas iekšzemes teritorijā.

Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā, ieceļošanu Latvijā šīm personām liedz Latvijas robežsargi sakarā ar reģionā izsludināto ārkārtējo situāciju, savukārt no otras puses doties prom no robežzonas liedz Baltkrievijas robežsargi. Tiek ziņots, ka pret daļu no šīm personām pielietoti arī speciālie līdzekļi, piemēram, elektrošoka ierīces.

Kā norādīja Tiesībsarga birojā, valdība 10.augustā ir pieņēmusi rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kas paredz, ka Valsts robežsardze un citas pilnvarotās iestādes attur personas no robežas nelikumīgas šķērsošanas, kā arī atgriež atpakaļ tās personas, kas robežu tomēr ir nelikumīgi šķērsojušas, kā arī Valsts robežsardzei paredz pilnvaras šai procesā pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.

Tiesībsarga birojā uzsvēra, ka šajā situācijā svarīgi atcerēties, ka vismaz daļa šo personu var būt iespējamie patvēruma meklētāji. Kā tiesībsargs norādījis vēstulē Saeimai un Ministru kabinetam, saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ceturtā protokola ceturto pantu ir aizliegta kolektīva ārvalstnieku izraidīšana.

"Arī pastāvot ārkārtējai situācijai, ja valsts iestādes realizē personu "atstumšanu" no robežas, potenciālo patvēruma meklētāju gadījumā ir jābūt tiesiskām un faktiski pieejamām alternatīvām patvērumu lūgt. Situācijā, kad personai faktiski tiek liegtas iespējas pārvietoties, secināms, ka tai citu pieejamu alternatīvu nav, tātad būtu jāpieļauj izņēmums no vispārīgās kārtības, kāda noteikta ar rīkojumu," pauda Tiesībsarga birojā.

Tiesībsarga ieskatā, jo ilgāk šāda situācija turpināsies, jo smagākas sekas tas var atstāt uz šo personu veselību. Īpaši tas attiecas uz bērnu atrašanos šādā situācijā. Bērnu tiesību konvencijas trešais pants paredz, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Tādējādi tiesībsargs aicina atbildīgās valsts iestādes darīt visu iespējamo, lai esošo situāciju, ja tā patiesi atbilst masu medijos atspoguļotajam, nekavējoties pārtrauktu, nodrošinot robežzonā esošajām personām cilvēka cienīgus apstākļus, ar to domājot laika apstākļiem atbilstošu pajumti, apģērbu, ēdienu un ūdeni, individuāli izskatot katra nelikumīgā robežas šķērsotāja situāciju.

Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts intervijā Latvijas Radio atzina, ka daudzas patvēruma meklētāju grupas Baltkrievijā pie Latvijas robežas uzturas līdz pat trijām dienām.

Viņš stāstīja, ka šo grupu cilvēkiem no Latvijas puses tiekot nodrošināta veselības stāvokļa apsekošana, ūdens, kā arī pārtikas piegāde, ja tas nepieciešams. "Mēs sniedzam atbalsu, lai gan nelegālo migrantu grupas tiek spiestas no Baltkrievijas puses ar militāru dienestu spēku un uzturas tuvāk Baltkrievijas robežai," piebilda Pujāts.