Valsts kontroli satrauc potenciālā būvdarbu kavēšanās uz Latvijas un Baltkrievijas robežas
Valsts kontroles (VK) revīzija par valsts robežas joslas ierīkošanu pie Latvijas austrumu robežas noslēdzās pirms vairāk nekā gada, bet tajā bija secināts, ka Iekšlietu ministrija (IeM) jau vairākus gadus bez objektīviem iemesliem kavējusi robežjoslas izbūvēšanas darbus, tāpēc VK dara bažīgu potenciālā būvdarbu kavēšanās uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, jo šobrīd lielāko daļu zemes īpašumtiesību sakārtošanu paredzēts pabeigt tikai 2022.gadā, bet pavisam pabeigt 2024.gadā, tādējādi aizkavējot šos darbus vēl par pieciem gadiem.
VK savā paziņojumā masu medijiem šodien atgādināja, ka 2020.gada janvārī VK publiskoja revīzijas ziņojumu par valsts robežas joslas ierīkošanu pie Latvijas austrumu robežas un tā vairākkārt piesaukta kā iemesls, kāpēc kavējas Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūve. Tāpēc ir svarīgi atskatīties, kādi bija revīzijas secinājumi un kā tie attiecas uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas izbūvi.
Jau tolaik VK aicināja IeM iesaistīties un izvērtēt apstākļus, kas izraisa robežas ierīkošanas darbu kavēšanos un finanšu līdzekļu pārpalikumu. Sākotnējie plāni paredzēja, ka zemes vienību atsavināšana no privātpersonām un juridiskajām personām Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas izveidei tiks pabeigta līdz 2018.gada beigām, bet valsts robežas joslas infrastruktūras izbūve līdz 2019.gada beigām.
Taču Iekšlietu ministrijas šī gada augustā Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka šobrīd lielāko daļu zemes īpašumtiesību sakārtošanu paredzēts pabeigt tikai 2022.gadā, bet pavisam pabeigt 2024.gadā, tas ir šie darbi ir aizkavējušies vairāk nekā piecus gadus.
Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas izveidei 2017. līdz 2020.gadā tika piešķirti 10,7 miljoni eiro un 2020.gada prioritārā pasākuma ietvaros papildus vēl piešķīra 5,5 miljonus eiro. No tiem šobrīd izlietoti ir trīs miljoni eiro, bet pārējie līdzekļi vai nu ir izlietoti citiem mērķiem vai pagaidām ir palikuši neizlietoti.
VK revidenti minētajā revīzijā bija vērtējuši, vai atbildīgo iestāžu rīcība un pieņemtie lēmumi ir nodrošinājuši, ka valsts budžeta līdzekļi Latvijas-Krievijas valsts robežas joslas ierīkošanai ir izlietoti likumīgi un efektīvi. Tobrīd Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas ierīkošanas darbi vēl nebija sākušies, tādēļ revīzijā konstatēto trūkumu Latvijas-Krievijas valsts robežas būvniecībā ātrai novēršanai, VK ieskatā, bija jāsekmē tiesiska un efektīva Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūve.
Būtiskākās Latvijas-Krievijas valsts robežas izbūvē konstatētās problēmas, ar kurām Valsts robežsardze un būvnieki saskartos arī būvējot Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu, bija saistītas ar neskaidrību par nepieciešamo valsts robežas joslas platumu, kurš Ministru kabineta noteikto un būvprojektā plānoto 12 metru vietā būvdarbu laikā vietām bija sasniedzis pat 90 metrus, kā arī ar nepietiekamo regulējumu attiecībā uz rīcību ar būvdarbu laikā meža izciršanas rezultātā iegūto koksni.
Revidenti konstatēja, ka Valsts robežsardze kā darbu pasūtītājs bija akceptējusi tādu būvniecību, kas neatbilda ne Valsts robežsardzes izstrādātajam projektēšanas uzdevumam, ne būvprojektam, ne arī normatīvajos aktos noteiktajam. Bija pieļauti būvniecību, publisko iepirkumu un robežas joslas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Pārkāpumu rezultātā dārgāk izmaksāja robežas joslas infrastruktūras izbūve, vēl vairāk - dārgāk izmaksās arī šīs infrastruktūras uzturēšana.
Tādēļ VK ieteica sakārtot tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts robežas joslas platuma noteikšanu, lai būtu noteikts skaidrs tiesiskais ietvars. Robežas pārredzamības, pieejamības un apsekošanas jautājumi ir robežssardzes darba ikdiena, līdz ar to šiem jautājumiem bija jābūt atbildīgo institūciju redzeslokā jau vairākus gadu desmitus.
Otra revīzijā konstatētā problēma bija saistīta ar to, ka nevienā normatīvajā aktā nebija skaidri noteikta rīcība ar būvdarbu laikā iegūto koksni. Tikai četrās izlases kārtībā vērtētajās zemes vienībās VK pieaicinātais eksperts atzina, ka ir izcirsta koksne 5530 kubikmetru apjomā un vismaz 191 393 eiro vērtībā, kas nav ņemta uzskaitē un arī dabā nav atrodama. Revidenti konstatēja, ka koku ciršana uz Latvijas-Krievijas robežas bija sākta jau 2015.gadā, bet kokmateriālu uzmērīšanu un novērtēšanu Valsts robežsardze pirmo reizi veica tikai revīzijas laikā 2019.gada aprīlī un maijā.
Attiecībā uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūvi VK revīzijas ziņojumā bija vērsusi uzmanību arī uz to, ka IeM bez objektīviem iemesliem jau ilgus gadus ir iekavējusi valsts robežas joslas izbūvei nepieciešamo zemju iegūšanu valsts īpašumā, uzmērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda, kas kavē būvniecības uzsākšanu un pabeigšanu plānotajos termiņos.
Turklāt uz šo problēmu, kā arī to, ka Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūvei piešķirtais finansējums tiek pārdalīts un izlietots citiem mērķiem un būs jārod budžetā no jauna, Valsts kontrole jau bija norādījusi gan 2016.gada, gan 2017.gada IeM finanšu pārskata revīzijās.