Militārā policija turpina izmeklēt Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu rīcību, Latvijas armijas vajadzībām pārņemot tā dēvētos brāķa pretmīnu kuģus no Nīderlandes.
Pārmetumus izpelnījās toreizējais Jūras spēku komandieris Aleksandrs Pavlovičs, kuram nācās skaidroties, kāpēc lietotajiem kuģiem neilgi pēc to iegādes radušās dažādas tehniskas problēmas, nācies veikt gandrīz miljonu latu vērtu remontu, kā arī kālab dokumentācija ir flāmu valodā un jāpārtulko. Viņam tika piedēvētas pat lielākas pilnvaras nekā aizsardzības ministram vai ministrijas valsts sekretāram, proti, komandieris mutiski vienojies ar Nīderlandes pusi par viena mīnu kuģa piegādi Latvijai citā, nevis līgumā noteiktajā laikā. Notikušas jau vairākas pārbaudes, bet vairāk nekā gadu tā arī nav izsmeļošas informācijas, kādus pārkāpumus ir vai nav izdarījis A. Pavlovičs, kurš no sava iepriekšējā amata ir atbrīvots un arī gaida izmeklēšanas rezultātus.
Neatkarīgās avots pirms vairāk nekā mēneša informēja, ka A. Pavloviča rīcībā neesot atklātas pretlikumības, tomēr oficiāli Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību preses daļas pārstāvis Normunds Stafeckis Neatkarīgajai atbildēja, ka Militārā policija, sadarbojoties ar citām tiesībsargājošajām institūcijām, joprojām veic nepieciešamās procesuālās darbības, lai izvērtētu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu darbību. Pagājušā gada 13. augustā sākts kriminālprocess par nolaidības faktu sakarā ar pretmīnu kuģu pieņemšanu un ekspluatāciju. Pēc pirmstiesas izmeklētāja pieprasījuma par šo faktu veikto dienesta izmeklēšanu materiāli pievienoti kriminālprocesam. Aizsardzības ministrija veikusi divas dienesta pārbaudes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – vēl vienu.
Kamēr ilgst Nīderlandes kuģu epopeja, Aizsardzības ministrijā ir nomainījušies jau četri ministri – Einars Repše, Ģirts Valdis Kristovskis, Vinets Veldre un Imants Viesturs Lieģis.
Līgums starp Latvijas un Nīderlandes aizsardzības ministrijām par piecu mīnu meklētāju kuģu iegādi no Nīderlandes Jūras spēkiem parakstīts 2005. gada 24. augustā, un viena kuģa izmaksas ir 8 miljoni latu. Tagad Latvijai par vienu saņemto kuģi jāsamaksā 4,82 miljoni latu. Latvijai nav izdevies panākt ilgāku šā maksājuma atlikšanu, tas jāizdara līdz 1. decembrim. Ministru kabinets vakar pieņēma Aizsardzības ministrijas iesniegto rīkojuma projektu par šīs summas piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, jo ministrijas rīcībā liekas naudas nav. Toties Latvijas un Nīderlandes resori vienojušies, ka divu gadu maksājums 16 miljonu eiro (11,24 miljoni latu) apmērā par kuģiem būs atlikts līdz 2013. gadam. Tiek meklēts pircējs.