Saeimas Prezidija un Frakciju padomes gaidāmajā sēdē vairākums varētu atbalstīt nosacījumu, ka nevakcinēti vai Covid-19 nepārslimojuši deputāti Saeimas klātienes sēdēs piedalās ar negatīvu Covid-19 testu, pieļāva Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Mūrniece reizē uzsvēra, ka šos jautājumos paredzēts apspriest un lēmumu pieņemt Prezidija un Frakciju padomes sēdē 24.augustā. Neformālā saziņā gan ar koalīcijas, gan ar opozīcijas frakcijām iezīmējies, ka vairākums no frakciju pārstāvjiem varētu atbalstīt šādu risinājumu, ko akceptējuši arī valsts tiesību eksperti un epidemiologi, norādīja politiķe.
Saeimas priekšsēdētāja skaidroja, ka šādus parlamenta darba kārtības jautājumus, par kuriem nav skaidra regulējuma Saeimas Kārtības rullī, izskata Prezidija un Frakciju padome, lai uzklausītu frakciju viedokļus.
Mūrniece norādīja, ka testēšanās paredzēta kā iekļaujošāka pieeja, kas dotu iespēju visiem deputātiem piedalīties sēdē.
Vaicāta, vai un kādā veidā nevakcinēti deputāti, kuriem nebūs arī negatīva testa, netiktu pielaisti pie darba Saeimas sēdē, parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka pirms par to spriest vēl jāsagaida Prezidija un Frakciju padomes lēmums. Viņa skaidroja, ka svarīga ir arī pašu deputātu vēlme un griba piedalīties Saeimas darbā. Kā piemēru Mūrniece minēja e-Saeimas sistēmu, kurā bija gatavi strādāt 99 no 100 deputātiem.
Tiek arī strādāts pie līdzīga risinājuma veidošanas, lai žurnālisti varētu apmeklēt Saeimas sēdes klātienē, piebilda Saeimas priekšsēdētāja.
Kā ziņots, cilvēktiesības un Satversme neliedz pieprasīt negatīvu Covid-19 testu darbam Saeimā klātienē, vēstīja portāls "lsm.lv".
Prezidijs ir noskaidrojis, ka absolūtais deputātu vairākums ir ieguvuši Covid-19 sertifikātu par pilnu vakcinācijas kursu vai izslimošanu pēdējā pusgada laikā. Tomēr jārēķinās, ka neliels Saeimas deputātu skaits to nebūs izdarījuši.
"Vērtējot no cilvēktiesību viedokļa, Saeima drīkst šiem deputātiem prasīt pirms sēžu apmeklēšanas uzrādīt negatīvu Covid-19 testu," uzskata Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.
Līdzvērtīgi šādus ierobežojumus neparedz arī valsts pamatlikums - Satversme, secinājis konstitucionālo tiesību eksperts Valsts prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Pleps.
"Saeimas deputātu kā tautas priekšstāvju tiesības var tik ierobežotas. Tās nav absolūtas. Saeima ir tiesīga, ņemot vērā konkrētos apstākļus, radīt regulējumu, kas ļautu Saeimai strādāt klātienē, rēķinoties ar pandēmijas radītajām sekām, kā arī esošajiem un iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Satversme paredz iespēju noteikt dažādus ierobežojumus, un Saeima drīkst to darīt," stāstīja Pleps.
Iecerēts, ka no 2.septembra Saeimas sēdes notiktu klātienē.