Otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 62,3% iedzīvotāju

© Dmitrijs Šuļžics/F64

Otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 861 600 jeb 62,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem otrajā ceturksnī bija 5100.

Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 30 500. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 8400.

Otrajā ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi - 65,3% un 59,6%).

Lai gan jau desmito gadu nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis vidējo Eiropas Savienībā (2021.gada pirmajā ceturksnī ES - 58,3%), otrajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm - Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 65,8%, savukārt Lietuvā - 64,8%.

2021.gada otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 27,6%, kas ir par 2,3 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 47 400 jauniešu (2020.gada otrajā ceturksnī - 51 000).

2021.gada otrajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,7 stundas, kas ir par 0,6 stundām vairāk nekā šajā periodā gadu iepriekš, bet par 0,1 stundu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Katrs divpadsmitais (72 400 jeb 8,4%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 4700 jeb 0,2 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 9700 jeb 1,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2021.gada otrajā ceturksnī 21,3% (158 400) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 17 800 jeb trīs procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (140 600 jeb 18,3%), bet par 9200 jeb 1,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (167 600 jeb 22,6%). No attālināti strādājošajiem 62,4% bija sievietes un 37,6% vīrieši.

Gandrīz trešdaļa (31,9%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15-34 gadi, attiecīgi 38,4% vīriešu un 28% sieviešu. 28,4% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35-44 gadi, 22,8% - vecuma grupā 45-54 gadi, bet vismazāk (17%) - vecuma grupā 55-74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (25,5%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35-44 gadi, bet zemākais (14,2%) - vecuma grupā 55-74 gadi.

Darbu attālināti veica divas trešdaļas (66,5%) informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (62,8%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 38% izglītības nozares darbinieku un 36,5% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Viszemākais (10,7%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā.

Attālināti strādāja 50,7% vecāko speciālistu, 49,5% vadītāju, 34,3% speciālistu un 19,1% kalpotāju (biroja darbinieku).

2021.gada otrajā ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4700 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4300 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7600 iedzīvotāju.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.