Valdība šodien atbalstīja ieceri vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut arī tiesnešus, prokurorus un Saeimas deputātus.
Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā bija sagatavoti un valdības sēdes slēgtajā daļā tika izskatīti grozījumi vairākos likumos, paredzot vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut arī tiesnešus, prokurorus un Saeimas deputātus.
Tagad par minētajiem grozījumiem būs jālemj parlamentam.
Vienlaikus grozījumu projekts paredz papildināt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu ar normu, ka Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā arī citas valsts un pašvaldību institūcijas, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro solidaritātes principu. Tas nozīmē, ka ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā institūcijas atlīdzību samazina solidāri ar citām valsts institūcijām.
Kā teikts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumu projekta anotācijā, 2009.gada 1.decembrī pieņemtā likuma 1.pants noteic, ka normatīvā akta mērķis ir panākt, lai valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.
"Tomēr šobrīd vairākām valsts amatpersonām, kurām darba samaksa tiek maksāta no valsts budžeta līdzekļiem, atlīdzība tiek noteikta citā likumā. Tā, piemēram, tiesneši saņem darba samaksu saskaņā ar likumu "Par tiesu varu", prokurori saņem darba samaksu, kas noteikta Prokuratūras likumā, savukārt Saeimas deputāti darba samaksu saņem, pamatojoties uz Saeimas kārtības rulli. Līdz ar to secināms, ka [Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku] atlīdzības likums pilnvērtīgi nepilda tā 1.pantā noteikto mērķi," teikts sagatavotā likuma grozījumu projekta anotācijā.
Likumprojektā paredzēts, ka, piemēram, Saeimas deputātu mēnešalgu noteikšanai, līdzīgi kā patlaban paredzēts pašvaldības deputātiem, piemēro koeficientu sistēmu, piesaistot to Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram. 2011.gadam paredzēts saglabāt patlaban aprēķiniem izmantojamo rādītāju - 2009.gada pirmā pusgada darba samaksu, kas ir 471 lats.
Saeimas deputātiem turpmāk netiks paredzēts atsevišķi nodalīt piemaksu par amatu, integrējot to mēnešalgā, kura tiek noteikta katram amatam. Paredzēts arī, ka, ja uz deputātu vienlaicīgi attieksies vairāki amati, tad mēnešalga tiks noteikta atbilstoši augstākajam amatam.
Saeimas deputātiem likuma grozījumu projektā koeficienti noteikti tā, ka viņu darba samaksa un sociālās garantijas saglabājas pašreizējā apmērā. Līdz ar to, izskatot likumprojektu Saeimā, ir lemjams jautājums par parlamenta deputātu sociālo garantiju saglabāšanu esošajā apmērā vai to pārskatīšanu, piemēram integrējot mēnešalgā reprezentācijas izdevumu kompensāciju un transporta kompensāciju amata pienākumu izpildei.
Ja sagatavotie grozījumi tiks pieņemti un stāsies spēkā pašreizējā redakcijā, Saeimas deputātu mēnešalga tiks noteikta, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu no 2,09, kas attieksies uz "parastu" parlamenta deputātu, līdz 3,73, kas attieksies uz Saeimas priekšsēdētāju.
Rezultātā parlamenta deputāta mēnešalga, kā jau minēts, būs 2,09 reizes lielāka nekā pilnos latos noapaļota mēneša vidējā darba samaksa valstī. Tādējādi, piemēram, nākamgad Saeimas deputāta mēnešalga varētu būt aptuveni 984 lati mēnesī. Saeimas apakškomisijas sekretāram, nosakot mēnešalgu, tiks piemērots koeficients 2,26, apakškomisijas priekšsēdētājam - 2,34, komisijas priekšsēdētāja vietniekam, komisijas sekretāram un frakcijas priekšsēdētāja vietniekam - 2,42, frakcijas priekšsēdētājam un komisijas priekšsēdētājam - 2,5, Saeimas sekretāra biedram - 3,4, parlamenta priekšsēdētāja biedram un parlamenta sekretāram - 3,48, bet Saeimas priekšsēdētājam, kā jau minēts, 3,73.
Saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem Saeimas deputāti arī turpinās saņemt piemaksu par piedalīšanos komisiju darbā. Piemaksu noteiks mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,04 par darbu komisijas sēdē vai 0,02 par darbu apakškomisijas sēdē.
Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu plānots noteikt, pielīdzinot to valsts tiešās pārvaldes iestāžu juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram, kas patlaban ir 1157 lati. Savukārt pārējo tiesnešu un arī prokuroru mēnešalga tiktu pielīdzināta rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai, piemērojot tai dažādus koeficientus.
Savukārt augstāka līmeņa tiesu tiesnešiem un tiesnešiem ar lielāku darba pieredzi mēnešalgas būs būtiski lielākas. Tās arī varēs pārsniegt 2000 latus mēnesī, kas ir vairāk nekā valsts sekretāriem un ministriem. Tādējādi tiks nodrošināts, ka tiesneša amats ir vislabāk atalgotā juridiskā profesija sabiedriskajā sektorā, kā arī veicināta karjeras izaugsme juridiskajā profesijā sabiedriskajā sektorā.
Rezultātā zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis saņemtu tikpat, cik rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis bez kvalifikācijas klases, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieka mēnešalgai tiktu piemērots koeficients 1,05, bet rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēnešalga būtu 1,1 reizi lielāka nekā "parastam" šīs tiesas tiesnesim. Tikpat daudz saņemtu zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks.
Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja mēnešalga tiktu rēķināta, izmantojot koeficientu 1,2, tāpat arī apgabaltiesas tiesnesim. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja mēnešalgas koeficients būtu 1,28, apgabaltiesas priekšsēdētājam - 1,35. Tikpat daudz saņemtu arī Augstākās tiesas (AT) tiesnesis. Savukārt AT senatora mēnešalga tiktu rēķināta, piemērojot tai koeficientu 1,42, bet AT priekšsēdētāja vietniekam, palātas un Senāta priekšsēdētājam - 1,55. AT priekšsēdētājs saņemtu 1,7 reizes vairāk nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis bez kvalifikācijas klases.
Sagatavotie grozījumi attiecas arī uz Satversmes tiesas (ST) tiesnešiem, kuriem, ņemot vērā amata kandidātam izvirzāmās prasības, tiks nodrošināts visaugstākais atalgojums. Ieviešot likumprojekta normas, tiesnešu mēnešalga un piemaksa par kvalifikācijas klasi vai prokurora mēnešalga un piemaksa par prokurora amata pakāpi, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, palielinātos vidēji par 30%.
Likuma projektā iestrādātie koeficienti paredz, ka ST tiesneša mēnešalgai piemērojamais koeficients būtu 2,1, ST priekšsēdētāja vietniekam - 2,3, bet ST priekšsēdētājam - 2,62.
Tiesneši, kas nav ST tiesneši, papildus ik mēnesi saņems arī noteiktus procentus no mēnešalgas piemaksās par iegūto kvalifikācijas klasi. Proti, par piekto kvalifikācijas klasi tiesnesim pienāksies piemaksa 7% apmērā no viņa mēnešalgas, par ceturto kvalifikācijas klasi - 14% piemaksa, par trešo - 21%, par ceturto - 28%, bet par pirmo - piemaksa 35% apmērā no mēnešalgas.
Ja tiesnesi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ vai viņš aizstāj augstāka līmeņa tiesnesi, viņš saņem aizstājamā tiesneša mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, kas tiesnesim noteikta pirms pārcelšanas vai augstāka līmeņa tiesneša aizstāšanas, paredzēts sagatavotajā grozījumu projektā. Savukārt, ja tiesnesi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ zemāka līmeņa tiesneša amatā vai viņš aizstāj vai pāriet zemāka līmeņa tiesneša amatā, viņš saņem mēnešalgu un piemaksu par tiesneša kvalifikācijas klasi, kas tiesnesim noteikta pirms viņa pārcelšanas, aizstāšanas vai pāriešanas zemāka līmeņa tiesneša amatā.
Kā jau minēts, arī prokuroru mēnešalgu plānots piesaistīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai, piemērojot tai dažādus koeficientus. Proti, rajona (republikas pilsētas) prokurora mēnešalgai tiktu piemērots koeficients 0,98, rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora vietniekam - 1,05. Savukārt rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora algai tiktu piemērots koeficients 1,14.
Tiesas apgabala prokurora alga tiktu rēķināta, reizinot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu ar 1,08, bet tiesas apgabala virsprokurora vietnieka mēnešalgas noteikšanai šis koeficients būtu 1,15. Tiesas apgabala virsprokurora mēnešalgai tiktu piemērots koeficients 1,22, kas ir tikpat, cik Ģenerālprokuratūras prokuroram.
Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurora mēnešalgai tiktu piemērots koeficients 1,42, bet Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokuroram - 1,47. Ģenerālprokurora mēnešalgai tiktu piemērots koeficients 1,67.
Arī prokuroriem, līdzīgi kā tiesnešiem, tiktu noteiktas piemaksas par prokurora amata pakāpi. Jaunākajam tieslietu padomniekam piemaksā pienāktos 7% mēnešalgas, tieslietu padomniekam - 14% no mēnešalgas, vecākajam tieslietu padomniekam - 21%, valsts tieslietu padomniekam - 28%, bet vecākajam valsts tieslietu padomniekam - 35% no mēnešalgas, paredz sagatavotais grozījumu projekts.
Plānots, ka prokurora amata kandidāts stažēšanās laikā saņems mēnešalgu 80% apmērā no rajona (republikas pilsētas) prokurora mēnešalgas. Savukārt, ja prokurors stažēsies augstāka līmeņa prokurora amatā, kas būs vakants, viņam varēs noteikt piemaksu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Valdībā atbalstīti arī attiecīgi grozījumu projekti likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un ST likumā.