Darbu vasaras sākumā meklēja 73 400 bezdarbnieki

© Vladislavs Proškins/F64

Gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā - par 0,7 procentpunktiem.

Šī gada otrajā ceturksnī bija 73 400 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10 100 mazāk nekā pirms gada un par 1300 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2021.gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,1%) bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (7,8%). Otrajā ceturksnī Latvijā bija arī augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs - Igaunijā tas bija 6,9%, bet Lietuvā - 7,4%.

2021.gada otrajā ceturksnī 37 600 bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem. Tas ir par 5300 mazāk nekā pirms gada un par 900 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 15 800 bija bez darba sešus līdz 11 mēnešus. Šo personu skaits ir samazinājies, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni (par 2200), bet palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (par 1500).

Otrajā ceturksnī bija 19 600 ilgstošo bezdarbnieku - par 2800 mazāk nekā pirms gada un par 2300 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 26,8% - par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir samazinājies par 0,1 procentpunktu.

2021.gada otrajā ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 12,9% bija jaunieši (15-24 gadi). To īpatsvars gada laikā samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - palielinājies par 1,5 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 16,7%, kas ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, bet par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 1800, bet palielinājies par 1000, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.

33,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, tas ir, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 66,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

2021.gada otrajā ceturksnī gandrīz trešdaļa (32,4%) jeb 447 700 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tas ir, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 9700 jeb 2,1%, bet gada laikā - palielinājies par 32 500 jeb 7,8%.

Savukārt 6700 jeb 1,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 2,4%, bet 2021.gada pirmajā ceturksnī - 1,5%.

2021.gada otrajā ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4700 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4300 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7600 iedzīvotāju.

Svarīgākais