Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības biedri ir gatavi savas intereses aizstāvēt, gan vēršoties Satversmes tiesā (ST), ja tiesneši tiks iekļauti vienotajā atalgojuma sistēmā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), ja netiks pildīts Satversmes tiesas (ST) spriedums tiesnešu algu lietā.
Ja netiks pildīts ST spriedums, tad tas nozīmē, ka indivīdiem nav bijusi efektīva tiesas aizsardzība nacionālajā valstī, aģentūrai LETA pauda Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Neimanis, piebilstot, ka vispārējo tiesu spriedumu neizpildes gadījumā tas būtu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums un par to tiesneši ir gatavi iesniegt sūdzību ECT.
Vaicāts, vai tiesneši ir gatavi vērsties arī Satversmes tiesā (ST), ja tiks veiktas izmaiņas likumos, paredzot vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut arī tiesnešus, Neimanis, atsaucoties uz biedrības biedru teikto, atbildēja apstiprinoši.
Latvijas Tiesnešu biedrības (LTB) prezidente Iveta Andžāne aģentūrai LETA sacīja, ka tad, ja netiks pildīts ST spriedums, arī pārējie tiesneši, ne tikai administratīvo tiesu kolēģi, noteikti kaut ko darīšot savu interešu aizstāvībai, turklāt pastāvot dažādas iespējas vērsties starptautiskās institūcijās.
Pagaidām gan par konkrētu rīcību neesot diskutēts, piebilda Andžāne.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības biedri uzskata, ka esošā tiesnešu atalgojuma sistēma ir jau daļa no vienotās atalgojuma sistēmas, tikai tā ir ierakstīta citā likumā. Paužot viedokli, ka tās nav vienotajā sistēmā, tiek maldināta sabiedrība.
Esošās tiesnešu atalgojuma sistēmas neiekļaušanās vienotajā atalgojuma sistēmā vērojama tajā, ka tiesneša atalgojumam piemēro augstāku koeficientu algas aprēķinos. Izpildvara un likumdevējs grib šo koeficientu samazināt.
Tiesneši uzskata, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim ir jāsaņem salīdzinoši vairāk nekā ministrijas juridiskā dienesta vadītājam.
Tā pamatā ir tiesneša īpašais statuss un loma tiesiskā valstī, tas, ka tiesnešu skaits ir ierobežots un, kļūstot par tiesnesi, tālāk sabiedrībai ir jāpakļaujas tiesneša spriedumiem. Tādēļ svarīgi, lai tiesneša amatā nonāktu augsti kvalificēti juristi. Ar zemu atalgojumu sabiedrība iegūtu vāji kvalificētus juristus, tas ietekmētu ikvienu.
Tiesneši nevar diskutēt ar izpildvaru vai likumdevēju par savu algu noteiktos skaitļos, jo tas būtu tiesneša neatkarības pārkāpums, norādīja Neimanis, uzsverot, ka tiesneši var izteikties tikai par atalgojuma modeli, par tā pamatprincipiem.
Tiesnesis ir valstij īpaši pakļauta persona, kas atrodas valsts dienestā, tādēļ tam jārespektē likumdevēja noteiktais, tostarp par atalgojumu, bet tas nenozīmē, ka tiesneši nevar vērst gan likumdevēja, gan sabiedrības uzmanību, ka no atalgojuma jautājuma ir atkarīga tiesu politika.
Pēc viņa teiktā, tiesneša atalgojums tieši saistīts ar prokurora atalgojumu. "Jau šobrīd redzam, ka ļoti daudzi prokurori pamet prokuratūru un kārto advokāta eksāmenu. Atalgojuma jautājums ir viens no tiesu politikas mezglu punktiem. Ja to atstāj bez ievērības vai izveido kroplu, neadekvātu, tad tas tieši ietekmē tiesu sistēmas darbību. Un tā savukārt visu pārējo," norāda senators.
"Sabiedrība grib ātru tiesu. Taču diezin vai sabiedrība priecātos, ka strīdus izskatītu visātrākās tiesas pasaulē - kara lauka tribunāli," atzīmēja Neimanis.
Viņš norādīja, ka lietu izskatīšanas termiņi tiesās ir atkarīgi no tiesneša noslodzes un tas nav tiesneša darba organizācijas jautājums, kā to norāda tieslietu ministrs.
Lietu daudzumu tiesā regulē likumdevējs, un, ja likumdevējs ļauj lietas dalībniekiem tiesāties par niecīgām summām trīs tiesu instancēs un mutvārdu procesos, dažbrīd par ļoti niecīgu valsts nodevu, vai vispār to neprasot, tad loģiski, ka ienākošo lietu skaits ir lielāks nekā izejošo, atzina Neimanis.
Tiesneši fiziski nespēj tikt galā ar ienākošo lietu daudzumu. Ir tikai divas iespējas, kā šo problēmu risināt: viena, sašaurināt tiesāšanās plašās iespējas par niecīgiem tiesību aizskārumiem vai sporta pēc, otra, palielināt tiesnešu skaitu. "Manuprāt, pilnīgi pietiktu, ja likumdevējs izvēlētos pirmo variantu," norādīja Neimanis.
Viņa pārstāvētā biedrība uzskata, ka likumdevējam un izpildvarai ir jāpilda Satversmes tiesas (ST) spriedumi un tiesiskā valstī nav iedomājama situācija, ka tiesas nospriesto nepilda.
"Tas nav svarīgi tikai tiesnešiem. Tas ir svarīgi visai sabiedrībai, jo, ja visaugstākajā līmenī tiek demonstrēts, ka tiesas spriedumu var nepildīt, tad sabiedrībai tiek dots signāls, ka tiesu varu var nerespektēt. Tas nozīmē, ka arī citu tiesu nospriesto var nepildīt. Ironiski, ka šobrīd šajā lomā ir paši tiesneši, citreiz - tas var būt jebkurš," norādīja Neimanis.
Neimanis akcentēja: sabiedrība grib ievēlēt tiesnesi uz laiku, lai viņš ir atsaucams, taču diezin vai sabiedrība priecātos, ja strīdu izskatītu tiesnesis, kurš, rakstot spriedumu, ikreiz "raustītos" no iespējas tikt atsauktam. Tātad neatkarīga tiesa ir vērtība.
LETA jau ziņoja, ka Tieslietu ministrijas pārraudzībā sagatavoti un izskatīšanai šodien notiekošās valdības sēdes slēgtajā daļā iesniegti grozījumu projekti vairākos likumos, paredzot vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut arī tiesnešus, prokurorus un Saeimas deputātus.
Ja vairāku likumu grozījumu projektus atbalstīs valdība, pēc tam par to pieņemšanu vēl būs jālemj Saeimai.