Vairākas organizācijas lūdz ievērot Latvijas-Baltkrievijas robežu nelegāli šķērsojošo cilvēktiesības

Vairākas organizācijas vērsušās pie valsts amatpersonām ar lūgumu nodrošināt Latvijas-Baltkrievijas robežu nelegāli šķērsojošo personu cilvēktiesību ievērošanu, tostarp ļaujot viņiem lūgt patvērumu Latvijā,  informēja Sabiedriskās politikas centrā "Providus".

Vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, valdībai, Saeimai un atbildīgajām komisijām nosūtīja "Providus", kā arī biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", "Gribu palīdzēt bēgļiem", "Latvijas Cilvēktiesību centrs", "Latvijas Pilsoniskā alianse", nodibinājums "Make Room Europe" un diasporas organizācijas "Giving for Latvia".

Organizācijas skaidroja, ka apzinās, ka uz Latvijas robežas patlaban ir izveidojusies potenciāli dramatiska situācija. Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, reaģējot uz Eiropas Savienības sankcijām un uz Baltijas valstu atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, organizē transporta plūsmas, lai Lietuvas un Latvijas teritorijās ienāktu trešo valstu pilsoņi.

Organizācijas sagaida no Latvijas valdības un Eiropas Savienības institūcijām izlēmīgu rīcību tam, lai Lukašenko režīmu par šādu rīcību sodītu un atturētu no tādas arī nākotnē. Vienlaikus organizācijas uzskata, ka Latvijas atbildes solis - fiziska robežšķērsotāju atturēšana no ienākšanas Latvijas teritorijā, neļaujot viņiem pieprasīt Latvijā patvērumu - pārkāpj Latvijai saistošas cilvēktiesību normas vismaz tādā formā, kā tās līdz šim ir interpretējušas starptautiskās cilvēktiesību institūcijas.

Tiesības prasīt patvērumu ir starptautiski atzītas cilvēktiesības, ko nosaka 1948.gada ANO Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija. Šādas cilvēktiesības noteiktas arī Eiropas Savienība, kā arī tās izriet no Satversmes. Līdztekus citām cilvēktiesībām valstij ir pienākums nodrošināt šo cilvēktiesību ievērošanu neatkarīgi no personas izcelsmes, valsts, dzimuma, vecuma un citām pazīmēm, akcentēts vēstulē.

Eiropas Savienības Pamattiesību harta paredz ne tikai patvēruma tiesības, bet arī kolektīvas izraidīšanas aizliegumu, uzsvēra organizācijas, piebilstot, ka šo tiesību normu gaismā dažādu valstu prakse sūtīt atpakaļ migrantus, nedodot viņiem tiesības iesniegt patvēruma pieteikumu, ir tiesiski problemātiska.

Viņuprāt, šāda prakse, visticamāk, pārkāpj tiesības uz patvērumu divos veidos: personai tiek liegtas jebkādas iespējas pieteikties patvērumam, kā arī pret personu izturas nevis kā pret atsevišķu, ar cilvēka cieņu apveltītu indivīdu, bet gan kā daļu no abstraktas cilvēku grupas, nevērtējot viņa īpašo situāciju.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vairākos savos spriedumos nosodījusi praksi sūtīt atpakaļ migrantus, neļaujot viņiem iesniegt patvēruma pieprasījumu, savukārt Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas aizliedz kolektīvas ārvalstnieku izraidīšanas. Savos spriedumos tiesa prasa, lai valstis izsver katra indivīda īpašo situāciju tad, ja šis indivīds ir nonācis attiecīgās valsts faktiskajā jurisdikcijā. Šīs normas un principi attiecas arī uz Latviju: patvērumu meklētāju masveida pieplūdums pats par sevi nevar kalpot par leģitīmu pamatu, lai nereģistrētu patvēruma meklētāju iesniegumus un faktiski veiktu masveida izraidīšanu, uzskata organizāciju pārstāvji.

"Kamēr Latvijas ieviesto cilvēktiesību ierobežojumu tiesiskums tiek pārbaudīts, svarīgi neaizmirst, ka Lukašenko kā savas ārpolitikas taktiku izmanto dzīvus cilvēkus, no kuriem daļai varētu pienākties patvērums," teikts vēstulē amatpersonām.

Tādēļ Saeima, Ministru kabinets un citas atbildīgās iestādēs aicinātas rūpēties par to, lai Latvijas turpmākajā rīcībā tiktu sniegta humānā palīdzība tiem cilvēkiem, kuri tiek fiziski atturēti no Latvijas robežas šķērsošanas, bet kurus Lukašenko režīms atstāj bezpalīdzīgā situācijā, liekot viņiem uzkavēties pie Latvijas robežas.

Tāpat nepieciešams nodrošināt iespēju pieteikties patvēruma statusam visiem tiem cilvēkiem, kuri atrodas Latvijas teritorijā. Viņu patvēruma pieprasījumiem jātiek izskatītiem ātri, kvalitatīvi un oficiāli noteiktajā termiņā. Tie patvēruma meklētāji, kuriem nepienākas patvērums, gan jāsūta atpakaļ uz viņu mītnes zemēm. Tikmēr tiem, kuriem tiek apstiprināts bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statuss, jāpalīdz analoģiski tam, kā tiek palīdzēts citiem šo statusu ieguvējiem. Organizācijās atgādināja, ka šim mērķim var piesaistīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, līdzīgi, kā to nesen izdarīja Lietuva. Birojs var sniegt operacionālo atbalstu, tai skaitā palīdzēt ātrāk izskatīt patvēruma pieteikumus.

Vēstulē pausts aicinājums arī uz Latvijas-Baltkrievijas robežas nodrošināt prioritāru iespēju iesniegt patvēruma pieprasījumus mātēm ar bērniem, grūtniecēm, nepavadītām nepilngadīgām personām. Organizācijas pauda, ka saskaņā ar Lietuvas datiem, 26% no cilvēkiem, kuri kopš gada sākuma ir pārkāpuši robežu, ir nepilngadīgie, 29% - sievietes. Arī Latvijai šīm robežpārkāpēju un/vai patvēruma meklētāju grupām ir jāpalīdz prioritāri, individualizēti izvērtējot viņu situāciju un radot viņiem iespēju pieteikties patvērumam.

Organizācijas arī lūdz valsts vadītājus apzināties, ka Latvijas kaimiņvalstis Krievija un Baltkrievija ir iekšēji nestabili režīmi, kuriem raksturīgas represijas pašiem pret savām tautām. Ņemot vērā robežas ar šīm valstīm, Latvijai būtu jābūt iespējai uzņemt daudz vairāk potenciālo patvēruma meklētāju, nekā tas ir tagad, lai nepieciešamības gadījumā palīdzētu patvēruma meklētājiem, tai skaitā no Krievijas un Baltkrievijas pilsoniskajām sabiedrībām. Šādas uzņemšanas infrastruktūras izbūvei ir pieejami Eiropas Savienības līdzekļi, un tālredzīga Latvijas politika būtu jau šobrīd domāt par to, kā šādam nākotnes scenārijam savlaicīgi sagatavoties.

Visbeidzot vēstulē akcentēts, ka Latvijai būtu jāiesaista sabiedriskā sektora organizācijas humānās palīdzības sniegšanā, politiskās situācijas uzraudzībā un konsultācijās par plānotajām operatīvajām darbībām, jo sabiedriskā sektora organizācijas jau pašlaik ir sākušas savstarpēju koordināciju un komunicē ar kolēģiem no Lietuvas par situācijas attīstību.

Kā ziņots, nevienas Eiropas valsts valdība vai NATO vadība Latvijai vai Lietuvai nepārmetīs par savas robežas sargāšanu no nelegālās migrācijas, uzskata Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Intervijā laikrakstam "Diena" viņš skaidro, ka uz robežas ar Baltkrieviju notiekošais nav bēgļu krīze, bet nelegālā migrācija. Ņemot vērā, ka tā ir nelegālā migrācija, turklāt Baltkrievijas režīms to izmanto, lai ietekmētu kaimiņvalstis, Sārts neredz iespēju, ka šajā divu elementu kombinācijā kāda Eiropas valstu valdība vai NATO valdība varētu uzskatīt, ka Latvija pārspīlē ar savu reakciju. Viņš arī atgādina, ka valsts robežai jau pēc definīcijas jābūt aizsargātai, valstij jākontrolē, kas notiek uz robežas.

Viņaprāt, nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam par to, ka Latvijā nevar tā vienkārši ierasties pāri robežai caur trešo valsti. "Valstīm ir jākontrolē savas robežas, it īpaši, ja tās ir Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas," uzsvēris Sārts.

Tāpat vēstīts, ka nelegālo migrantu plūsma pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai pēdējā laikā krasi pieauga. Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits pārsniedzis 4000. Lielākā daļa nelegālo migrantu vēlas caur Lietuvu nokļūt Rietumeiropas valstīs.

Latvijas valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, izsludinājusi ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdības lēmums paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Arī Latvijas robežsargi neļauj migrantiem nelegāli šķērsot robežu un piespiež viņus doties atpakaļ.