Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā sagatavoti un izskatīšanai šodien notiekošās valdības sēdes slēgtajā daļā iesniegti grozījumu projekti vairākos likumos, paredzot vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut arī tiesnešus, prokurorus un Saeimas deputātus.
Vienlaikus grozījumu projekts paredz papildināt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu ar normu, ka Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā arī citas valsts un pašvaldību institūcijas, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro solidaritātes principu. Tas nozīmē, ka ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā institūcijas atlīdzību samazina solidāri ar citām valsts institūcijām.
Kā teikts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumu projekta anotācijā, 2009.gada 1.decembrī pieņemtā likuma 1.pants noteic, ka normatīvā akta mērķis ir panākt, lai valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.
"Tomēr šobrīd vairākām valsts amatpersonām, kurām darba samaksa tiek maksāta no valsts budžeta līdzekļiem, atlīdzība tiek noteikta citā likumā. Tā, piemēram, tiesneši saņem darba samaksu saskaņā ar likumu "Par tiesu varu", prokurori saņem darba samaksu, kas noteikta Prokuratūras likumā, savukārt Saeimas deputāti darba samaksu saņem, pamatojoties uz Saeimas kārtības rulli. Līdz ar to secināms, ka [Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku] atlīdzības likums pilnvērtīgi nepilda tā 1.pantā noteikto mērķi," teikts sagatavotā likuma grozījumu projekta anotācijā.
Likumprojektā paredzēts, ka, piemēram, Saeimas deputātu mēnešalgu noteikšanai, līdzīgi kā patlaban paredzēts pašvaldības deputātiem, piemēro koeficientu sistēmu, piesaistot to Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram. 2011.gadam paredzēts saglabāt patlaban aprēķiniem izmantojamo rādītāju - 2009.gada pirmā pusgada darba samaksu, kas ir 471 lats.
Saeimas deputātiem turpmāk netiek paredzēts atsevišķi nodalīt piemaksu par amatu, integrējot to mēnešalgā, kura tiek noteikta katram amatam. Paredzēts arī, ka, ja uz deputātu vienlaicīgi attiecas vairāki amati, mēnešalgu nosaka atbilstoši augstākajam amatam.
Saeimas deputātiem koeficienti noteikti tādējādi, ka viņu darba samaksa un sociālās garantijas saglabājas pašreizējā apmērā. Līdz ar to, izskatot likumprojektu Saeimā, ir lemjams jautājums par parlamenta deputātu sociālo garantiju saglabāšanu esošajā apmērā vai to pārskatīšanu, piemēram integrējot mēnešalgā reprezentācijas izdevumu kompensāciju un transporta kompensāciju amata pienākumu izpildei.
Tiesnešu un prokuroru mēnešalgu paredzēts noteikt, par bāzi izmantojot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu, kuru pielīdzina valsts tiešās pārvaldes iestāžu juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram - 1157 latiem.
Savukārt augstāka līmeņa tiesu tiesnešiem un tiesnešiem ar lielāku darba pieredzi mēnešalgas būs būtiski lielākas. Tās arī varēs pārsniegt 2000 latus mēnesī, kas ir vairāk nekā valsts sekretāriem un ministriem. Tādējādi tiks nodrošināts, ka tiesneša amats ir vislabāk atalgotā juridiskā profesija sabiedriskajā sektorā, kā arī veicināta karjeras izaugsme juridiskajā profesijā sabiedriskajā sektorā.
Sagatavotie grozījumi attiecas arī uz Satversmes tiesas (ST) tiesnešiem, kuriem, ņemot vērā amata kandidātam izvirzāmās prasības, tiks nodrošināts visaugstākais atalgojums. Ieviešot likumprojekta normas, tiesnešu mēnešalga un piemaksa par kvalifikācijas klasi vai prokurora mēnešalga un piemaksa par prokurora amata pakāpi, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, palielināsies vidēji par 30%.
Vienlaikus izskatīšanai valdībā iesniegti arī attiecīgi grozījumu projekti likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un ST likumā.
Ja minētos grozījumu projektus atbalstīs valdība, pēc tam par to pieņemšanu vēl būs jālemj Saeimai.