30,3% no vēlētājiem, kuri nepiedalījās 5.jūnija pašvaldību vēlēšanās, būtu vairāk motivēti piedalīties, ja ievēlētie deputāti un partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus, bet 25,3% respondentu atzina, ka viņus nekas nebūtu varējis pamudināt piedalīties šajās pašvaldību vēlēšanās, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šā gada jūlijā veiktā vēlētāju aptauja.
CVK Informācijas nodaļas vadītāja Laura Zaharova informēja, ka aptaujā respondentiem, kuri norādīja, ka nav piedalījušies pašvaldību vēlēšanās, tika vaicāts, kas būtu viņus motivējis piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Aptaujātie varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus.
Visbiežāk tika nosaukti ar deputātu darbu, ievēlēšanas kārtību un kontroli saistīti aspekti.
26,1% būtu motivētāki piedalīties vēlēšanās, ja būtu iespēja atsaukt ievēlētos deputātus, kuri strādā slikti vai zaudējuši uzticību. Tāpat 26% motivētu tas, ja kandidāti, kuri saņēmuši daudz svītrojumus, netiktu ievēlēti par deputātiem vai iecelti augstos amatos. Teju ceturtā daļa jeb 24,4% nenobalsojušo vēlētāju minēja, ka viņus piedalīties vēlēšanās mudinātu tas, ja varētu balsot par kandidātiem no dažādiem sarakstiem, bet 23,3% - ja būtu labāki deputātu kandidāti.
Tikmēr 12,3% respondentu minēja, ka viņus piedalīties pašvaldību vēlēšanās motivētu tas, ja būtu vairāk informācijas par partijām, deputātu kandidātiem, bet 10,1% - ja būtu iespēja balsot arī par vēlētāju apvienībām. Vēlēšanu iecirkņa atrašanās tuvāk mājām pamudinātu doties balsot 9,9%, bet ilgāks iecirkņu darba laiks - 8,9% nebalsojušo vēlētāju.
Ja nebūtu notikusi administratīvi teritoriālā reforma un deputāti būtu jāvēlē pašvaldībā, kāda tā bija pirms reformas, motivētāki piedalīties vēlēšanās būtu 8,2% aptaujas dalībnieku, kuri nepiedalījās pašvaldību vēlēšanās. Citi ar vēlēšanu norisi saistīti faktori nosaukti retāk - ja nebūtu riska inficēties ar Covid-19 (4,3%), ja būtu atsūtīts individuālais uzaicinājums piedalīties vēlēšanās (4,2%), ja būtu vairāk informācijas par vēlēšanām, piedalīšanās kārtību (4%).
Pētījumā arī tika skaidroti iemesli, kas mudināja vai kavēja vēlētājus piedalīties šā gada 5.jūnija pašvaldību vēlēšanās. Visbiežāk minētie iemesli dalībai vēlēšanās nobalsojušo vidū bija pilsoņa pienākums (54,4%) un vēlme atbalstīt noteiktu partiju vai kandidātu (20,5%). Ar cerībām uz labāku nākotni, pārmaiņām vēlēšanās piedalījās 19,8% vēlētāju, bet 8,7% - lai ietekmētu novada (pagasta, pilsētas) nākotni. 7,3% nobalsojušo atzina, ka vienmēr piedalās vēlēšanās, savukārt 6,5% ar dalību vēlēšanās vēlējās paust savu viedokli un 3,5% - piedalījās, jo uzskata, ka katrai balsij ir nozīme. Pavisam 48% no aptaujātajiem norādīja, ka ir piedalījušies šā gada pašvaldību vēlēšanās.
Tikmēr savu lēmumu nepiedalīties 5.jūnija pašvaldību vēlēšanās aptaujātie visbiežāk skaidroja ar to, ka nezināja, par ko balsot, nebija, par ko balsot (19,8%) un neredz tam jēgu (12,3%). 11,5% nenobalsojušo respondentu atbildēja, ka viņiem vairs nav ticības un neuzticas nekam, bet 9,5% pauda uzskatu, ka viņu balss neko neietekmē. 7,3% aptaujāto atzina, ka viņus vispār neinteresē politika un ir vienaldzīgi šie jautājumi, bet 5,6% vēlēšanās nepiedalījās, jo negribēja. To, ka vēlēšanās nepiedalījās vīrusa infekcijas Covid-19 dēļ, pauda tikai 1% nenobalsojušo, bet informācijas trūkumu kā nepiedalīšanās vēlēšanās iemeslu minējuši 1,6%.
Kārtējās pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika šā gada 5.jūnijā 40 vēlēšanu apgabalos, un tajās piedalījās 327 950 vēlētāji jeb 34,01 procenti balsstiesīgo.
Aptauja tika veikta no 2021.gada 9. līdz 25.jūlijam visā Latvijā, un tajā piedalījās 870 Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 75 gadiem, no tiem 604 no pašvaldībām, kur 5.jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Plašāk ar aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties CVK mājaslapas sadaļā "Pētījumi".